Privātskolas vēlas, lai tām tiktu piešķirts ne tikai valsts, bet arī pašvaldību līdzfinansējums, ko šobrīd nodrošina brīvprātīgi. Šo mācību iestāžu vadītāji un vecāki vērš uzmanību uz tiesībsarga atzinumu, ka visiem bērniem neatkarīgi no skolas, kurā viņi mācās, jāievēro vienlīdzības princips.
Vecāku pārstāvji un privātskolu vadītāji uzskata, ka tā ir likuma interpretācija, un nav saprotams, kāpēc pašvaldības neievēro principu Nauda seko skolēnam neatkarīgi no izglītības iestādes dibinātāja. Pašlaik tikai Babītes un Mārupes novadi līdzfinansējot privātskolas. Citviet nākoties saskarties ar noraidošu vai atturīgu attieksmi, jo privātskolas tiek uztvertas kā nelabvēlīgi konkurenti vietvaru mācību iestādēm.
Konkurenti vietvaru skolām
Viena no skolām ārpus Rīgas ir Cēsu Jaunā sākumskola. Šā novada dome līdzfinansē privāto bērnudārzu, bet par skolu vēl «notiek sarunas», situāciju raksturo skolas direktore Dana Narvaiša, piebilstot, ka «Cēsīs ir labvēlīgāka attieksme pret privātskolām, nekā tā bija dzimtajā pilsētā Valmierā, tāpēc arī atmetu domu tur izveidot skolu». Uz jautājumu - vai pieaugtu privātskolu skaits, ja pašvaldībām tās būtu obligāti jāfinansē - viņa pieļāva, ka tā varētu notikt. Katrā ziņā Cēsu Jaunajā sākumskolā palielinātos skolēnu skaits, jo pašlaik ir vecāki, kas vēlētos bērnu tur sūtīt, bet nevar samaksāt skolas naudu.
Sava vieta izglītības sistēmā
Vecāku pārstāvis no biedrības Ilgtspējīgai izglītībai Ervīns Aksjonovs ir pārliecināts, ka privātskolām ir sava vieta Latvijas izglītības sistēmā: tās ir skaitliski nelielas, un ir bērni, kuri labāk jūtas mazās klasēs, nevis tādās, kurās ir 30 skolēnu. Tāpat šajās skolās izmanto dažādas alternatīvas metodes, kas piemērotākas bērniem ar specifiskākām vajadzībām. Arī D. Narvaiša domā, ka pašvaldības izglītības iestādēs pārāk lēni notiek pārmaiņas izglītības procesā un metodēs. Privātskolas ir atvērtākas visam jaunajam, un tās var būt pat labs padomdevējs citām izglītības iestādēm. Nav jābaidās, ka tur viss notiek nekontrolēti - tām pat stingrāk seko līdzi, lai tās ievērotu visus noteikumus.
E. Aksjonovs arī vērsa uzmanību uz to, ka vecāki maksā nodokļus valstij un viņiem ir tiesības izvēlēties saviem bērniem izglītības iestādes. Viņš arī nesaprotot, kāpēc gadījumā, ja bērns mācās citas pašvaldības privātskolā, tad gan no vietvaras, kur viņš ir deklarēts, par izglītošanu pārskaitītā summa ir tāda pati, kā tiem, kas mācās pašvaldības dibinātajā skolā. Nedrīkstot arī būt tāds uzstādījums: nedosim naudu privātskolām, lai tās neiznīdē pašvaldību dibinātās.
Valsts atbalsts ir
Pašlaik Latvijā ir 54 privātās izglītības iestādes, kurās kopumā mācās 6290 bērnu, un tās lielākoties koncentrējušās Rīgā un Pierīgā. Finansētas tās tiek, ievērojot to pašu principu Nauda seko skolēnam: no valsts saņem mērķdotāciju, kā arī 18,50 eiro mācību līdzekļiem (vienam bērnam gadā), 5,40 eiro interešu izglītībai (mēnesī) un 1,42 eiro - brīvpusdienām (dienā), Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece Ineta Īvāne. Viņa uzsvēra, ka ministrija nevarot piespiest pašvaldības līdzfinansēt privātās izglītības iestādes un tām pašām arī turpmāk jāļauj lemt, kā rīkoties katrā konkrētā gadījumā. Jo ne vienmēr var droši apgalvot, ka privātskolas atvēršana nav tikai bizness. Arī IZM Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktors Elmārs Martinsons norādīja: tas ir izņēmums, ka valsts dotē uzņēmējdarbību, tāpēc nebūtu pareizi uzlikt vietvarām pienākumu finansēt privātas iestādes.
Jāsaglabā brīvprātības princips
Arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Olga Kokāne atgādināja, ka pirms sešiem gadiem panāktā vienošanās ar vietvarām par grozījumiem likumā, nosakot, ka tās brīvprātīgi varēs finansēt, bija pretimnākšana privātajām izglītības iestādēm, jo pirms tam nebija pat runas par privāta biznesa uzturēšanu. Šis princips arī jāsaglabā. Viņa arī šauboties, vai tas samazinās skolas naudu: jo kā tad bijis ar privātajiem bērnudārziem - līdzko tiem pieauga valsts dotācija, vecāku maksājums nevis saruka, bet tika palielināts.
Arī deputātu viedoklis bija atšķirīgs: vieni bija ar abām rokām par šādu skolu pastāvēšanu un visu iespējamo atbalstu, uzsverot, ka visa centrā ir jābūt bērnam un viņa vajadzībām, citi tomēr vērsa uzmanību uz biznesu un nebūt ne vienmēr augsto kvalitātes līmeni šādās mācību iestādēs. Nepieņemot nekādu lēmumu, tika nolemts pie diskusijām vēl atgriezties un meklēt risinājumus šai problēmai.