Preiļu novada Prīkuļos zem viena jumta dzīvo divas skolas, kurām ir daudz līdzību: katrā no tām kopā ar bērnudārzu grupu ir aptuveni pārdesmit bērnu, abās ir pirmās četras klases, kur tiek apgūta vispārējā izglītības programma. Atšķirība ir tā, ka Priekuļu sākumskola ir pašvaldības dibināta, bet Preiļu Brīvā skola – privāta izglītības iestāde. To, cik ilga un kāda izveidosies šī kopdzīve – laiks rādīs. Pašvaldība ir apņēmības pilna savu skolu saglabāt, un arī privātā iestāde cer pastāvēt un attīstīties.
Latvijā mazākā
Priekuļu pamatskola par sākumskolu pārtapa šogad - pērn tajā mācījās 24 skolēni, un pašvaldība pieņēma lēmumu to reorganizēt, atstājot vien četras klases. To, ka paliks vien deviņi audzēkņi, skolas vadība nebija paredzējusi. Cerējuši, ka vismaz 12 būs, tomēr, kā jau tas nereti notiek - vecākie bērni paņēma līdzi jaunākos, un līdz ar to skolēnu skaits saruka vēl vairāk, skaidro skolas direktore Ruta Rožāne, piebilstot, ka tad, kad viņa te atnākusi strādāt, skolā mācījās ap 100 bērniem. Skolēnu skaits kusis lēnām, bet nenovēršami - vēl pirms dažiem gadiem kopā ar bērnudārza grupu te bija 54 bērni, tad 44, 36... Nu te kopā ar bērnudārzniekiem ir pāris desmiti bērnu. Katru dienu ar divām apvienotajām klasēm te strādā divas skolotājas: viena brauc no Preiļiem, otra no Aizkalnes. Vēl ir viena pirmsskolas skolotāja, pati direktore un trīs, kas «piebraukā uz dažām stundām». Pilnas slodzes gan nav nevienai: abām pastāvīgajām skolotājām 450 eiro uz papīra, braukātājiem - 90 eiro, direktorei pašai - puslikme.
Negaidīta uzmanība
Vēl nekad skola nav piedzīvojusi tādu uzmanību, ar rūgtu smaidu teic direktore. Tiesa, vairāk gan negatīvā ziņā. Nācies uzklausīt pārmetumus par valsts naudas šķērdēšanu un vēl citus neglaimojošus spriedumus. Tas tomēr bijis pašvaldības un vecāku kopēji pieņemts lēmums, ka mācību iestāde vēl paliks, bet nu skola tiekot kārta pie lielā zvana. «Tas, vai mēs būsim arī turpmāk, atkarīgs no novada deputātu lēmuma. Līdz šim viņi atbalstījuši skolas pastāvēšanu, un arī vecāki ir par,» uzsver Saunas pagasta (tā centrs ir Prīkuļos) pārvaldnieks Raimonds Rubins. Viņš kā piemēru min pirms sešiem gadiem slēgto Aizkalnes pamatskolu, kuras ēka pašvaldībai tāpat jāuztur, ciemata bērni jāvadā uz citām skolām, un vairākas ģimenes no ciemata šā iemesla dēļ aizbraukušas. Šobrīd jau tā Saunas pagastā kopumā ir 960 iedzīvotāju, lai gan pērn bija virs 1000. Kritumam ir tie paši iemesli kā citur laukos, proti, galvenais - darba vietu trūkums.
Viena no retajām laukos
Priekuļu skolai pēc pāris gadiem būs 50 gadu, bet Preiļu Brīvajai skolai rit vien otrs gads, un tajā mācās seši bērni (pirmajās četrās klasēs), bet pirmsskolas grupu apmeklē 14. Bērni esot lielākoties no Preiļiem, bet esot arī no citiem novadiem. Šobrīd te, tāpat kā Priekuļu skolā, strādā divi pastāvīgie pedagogi un četri vēl atbrauc uz dažām stundām. Esot plānots, ka būs arī piektā un sestā klase, bet par tālāko posmu gan ir šaubas, jo tam vajadzīga cita materiāli tehniskā bāze un pedagogi, stāsta skolas direktore Ilona Indriksone.
Sācies viss ar to, ka vairākas ģimenes sanākušas kopā un vēlējušās atrast Preiļos vietu, kur saturīgi pavadīt brīvo laiku un atpūsties kopā ar bērniem. Cita starpā apsprieduši arī jautājumu par to, kā labāk mācīt bērnus, kādu izglītību viņiem nodrošināt. Tā palēnām nonākuši pie tā, ka vajadzīga pašiem sava skola. Negriboties kritizēt šābrīža izglītības sistēmu, bet, gaidot uz reformām mācību saturā, paies gadi, un viņas un pārējo domubiedru atvases būs jau izaugušas. «Manam sākumskolniekam vajadzīga cita pieeja, cita vide. Man ir arī ģimnāzijas vecuma bērns, un es redzu tās problēmas, ko radījusi šābrīža sistēma,» norāda direktore. Apvienojot spēkus, izdevies ideju īstenot. Viņas vadītā mācību iestāde nu esot akreditēta uz sešiem gadiem, programma licencēta - uz diviem, jo skola esot jauna un pašiem vēl daudz jāmācās.
Alternatīva pieeja
Ar ko tad atšķiras programma? Akreditētāji arī nevarējuši saprast - ar ko tad esot alternatīvi? «Nevaram teikt, ka esam alternatīvi. Negribam šeit ieviest konkrēti noformulētu virzienu, kā Valdorfa vai Montesori, jo tie nereti nav elastīgi. Saturs te ir tas pats vispārējais, bet pieeja un vide ir cita. Izmantojam projektu metodes - un teju katru dienu, nevis reizi gadā. Jo visa dzīve taču sastāv no mini projekta: jāplāno resursi, iespējas, kā to izdarīt. Daudz ejam dabā un ārpus skolas, mācām praktiskas iemaņas,» skaidro I. Indriksone. Viņa atzīst, ka sākotnēji gribējuši telpas Preiļos, bet nu esot priecīgi, ka tās iedotas šeit - laukos. Protams, visu laiku esot jādomā, kā piesaistīt skolai finanses. Šobrīd vecāki par vienu bērnu maksā 100 eiro, plus vēl 35 eiro par ēdināšanu, ir arī valsts piešķirtā mērķdotācija pedagogu algām, kā arī projektos iegūtie līdzekļi. To, ka pašvaldība nedod naudu, I. Indriksone uzskata par netaisnu un nevienlīdzīgu pieeju, jo princips taču visām skolām ir viens: nauda seko skolēnam.
***
VIEDOKLIS
Maruta PLIVDA, Preiļu novada domes priekšsēdētāja:
- Šobrīd Preiļu novada izglītības iestāžu tīkls ir optimāls. Pašā pilsētā ir Valsts ģimnāzija ar 173 skolēniem, pamatskola (453) un Preiļu 2. vidusskola (207). Gan ģimnāzijai ir sava specifika, gan pamatskolai, gan arī vidusskolai, jo tur līdz 9. klasei tiek piedāvāts apgūt mazākumtautību programmu (bet 10.-12. klasēs mācības notiek valsts valodā). Pilsētā klasēs ir optimāls skolēnu skaits: 20 līdz 25. Laukos palikušas trīs skolas: Salas un Pelēču pamatskolas un Priekuļu sākumskola. Jā, nelielas, un tajās ir apvienotās klases (man personīgi pret tām nav iebildumu). Tomēr tās pēc sava izvietojuma atrodas pietiekami tālu no pilsētas, un tādējādi nodrošinām sākumskolas maksimāli tuvu dzīvesvietai, kāds ir arī Izglītības un zinātnes ministrijas uzstādījums.
Ir novadā arī privātskola. Šobrīd tiek spriests, ka pašvaldībai to vajadzētu finansiāli atbalstīt. Taču uzskatu, ka novadā ir plašas izglītības iespējas ar dažādām programmām. Ja nepatīk pilsētas skolas ar lielām klasēm, var doties uz laukiem, kur ir arī transports nodrošināts, un mācīties mazās klasēs. Kā rāda pārbaudījumi, arī centralizētie eksāmeni - rezultāti Preiļu novadā ir augsti, tātad pārmest nekvalitatīvu izglītību nevar. Saprastu, ja te trūktu vietas skolās, kā varbūt tas ir lielajās pilsētās. Nedomāju, ka uz vietvaras pleciem būtu jāuzliek privātas mācību iestādes. Ja vēl pašvaldība maksās, tad tā reiz nu tiešām būs elitāra izglītība, un tas atkal nebūs godīgi attiecībā uz pašvaldības dibinātajām skolām. Ja vecāki tā ir izlēmuši, ka viņi grib savu skolu, tad arī par to lai maksā. Patiesībā tas ir tāds eksperiments ar bērniem, un rezultātu varēs redzēt tikai pēc ilgāka laika - vai tam bijusi atdeve vai nē.