Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas skolās būtiski sarucis audzēkņu skaits – ap 66 000 tūkstošiem. Šī krituma dēļ minētajā laikā periodā slēgtas gandrīz 200 mācību iestādes.
Taču skolu tīkla optimizācija turpinās, un zem lupas ir tieši mazās skolas.
Latvijā gandrīz 100 skolās jeb 12% no visām izglītības iestādēm mācās mazāk par 50 bērniem. «Kā to slēgšanas būtiskākais iemesls minama izglītības kvalitāte. OECD jaunākie dati liecina, ka eksāmenu rezultāti Latvijas mazajās skolās ir par 20% sliktāki nekā citās izglītības iestādēs,» norāda Latvijas Universitātes studente Dārta Zaķe, kas piedalījās Latvijas Debašu asociācijas QUO tu domā? debatēs Vai būtu nepieciešams slēgt mazās skolas Latvijā?, pārstāvot viedokli, ka mazās skolas ir jāslēdz.
Viņa uzskata, ka finansējumu, kas tagad tiek tērēts mazajām skolām, varētu novirzīt pārējām izglītības iestādēm.
Likvidēs, lai taupītu naudu?
Šim viedoklim nepiekrīt mazo skolu aizstāvji. «Centralizētie eksāmeni nav vienīgais kritējs, kas nosaka izglītības kvalitāti. Piemēram, Ata Kronvalda fonds apbalvo skolas, ņemot vērā to sasniegumus olimpiādēs, zinātniskās pētniecības darbu konkursos, un apbalvojumus saņem daudz vairāk mazo skolu nekā lielo. Tas apliecina, ka mazajās skolās var iegūt kvalitatīvu izglītību. Slēdzot skolas, nevar piemirst par to audzēkņiem, pedagogiem. Viņiem būs jāmēro tālāks ceļš uz jauno skolu. Pat ja bērniem tiks nodrošināts transports, skolēniem tik un tā agrāk būs jāceļas, viņiem izpaliks pēcstundu komunikācijas ar klasesbiedriem, jo būs jādodas uz transportu,» uzsver Rīgas Ekonomikas augstskolas studente Elizabete Fleišmane. Viņa kā vienu no alternatīvām iesaka daļu izglītības iestāžu pārveidot par sākumskolām, nevis visas likvidēt. «Naudas ietaupījums nevar būt galvenais pamatojums skolu slēgšanai,» piebilst E. Fleišmane.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure akcentē - tiekot izplatīts nepatiess mīts, ka, slēdzot skolas, parādīsies lieka nauda, ko novirzīt citiem mērķiem. Naudas vairāk nebūšot.
Viņa pieļauj, ka nākotnē mazās skolas varētu kļūt par lielo skolu struktūrvienībām un daļa priekšmetu varētu notikt caur videokonferencēm.
Nav skolas, nav cilvēku
Saeimas deputāts Ņikita Ņikiforovs papildina: «Ir jāvērtē katra skola individuāli, nevis jāslēdz ciet tikai nelielā skolēnu skaita dēļ. Turklāt skolas lauku teritorijās varbūt ir vienīgais salmiņš, kas notur cilvēkus konkrētajā pagastā, pilsētā. Ja skolas nav, cilvēki var pamest to vietu pavisam. Un šo aspektu nevar ignorēt.»
Savs redzējums ir arī Saeimas deputātei Ilzei Viņķelei. «Eiropas Savienībā skolēnu un skolotāju attiecība ir 1 pret 15, Latvijā - 10,2 (lielajās pilsētās), vidēji 1 pret 8. Pie šādas proporcijas finansējuma izlietojums kļūst neefektīvs, jo laba izglītība nozīmē ne tikai pietiekamu naudas daudzumu, bet arī iespēju skolotājiem sadarboties, pietiekamu noslodzi. Mazās skolās tādas sinerģijas, kāda tā iespējama lielās skolās, nav. Lai arī skolas slēgšana ir sāpīgs jautājums, tas ir jādara,» akcentē I. Viņķele.
Grūti piesaistīt jaunus pedagogus
Savukārt Iespējamās misijas direktors Kārlis Andersons norāda, ka labas izglītības pamats ir skolotājs. «Un es redzu ierobežojumus tam, lai labi skolotāji nonāktu šajās mazajās skolās. Mazas skolas nespēj nodrošināt vajadzīgo slodzi, un, ja nav slodzes, nav arī pienācīga atalgojuma. Tās arī nespēj piesaistīt jaunus skolotājus. Gadā skolās ienāk aptuveni 250 jaunu pedagogu, un 70% no tiem dodas strādāt uz Rīgu, Pierīgu un lielajām Latvijas pilsētām. Līdz ar to mazajās lauku skolās mācībspēku atjaunošanās praktiski nenotiek,» saka K. Andersons.
Jāpiebilst arī, ka, piemēram, Eiropas Komisija norāda - uz konkrētiem kritērijiem balstīta skolu tīkla optimizācija Latvijā var būt viens no «puzles gabaliņiem» ceļā uz labāku izglītības kvalitāti.