Latvijai jākļūst par Baltijas Silīcija ieleju

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) sāks līdz šim vērienīgāko projektu zinātnē Latvijā. Kopējā summa, kuru paredzēts ieguldīt tā īstenošanā, ir vairāk nekā 30 miljoni eiro.

Pirmdien šim lielajam notikumam tika dots starta šāviens, piedaloties Eiropas Komisijas pārstāvjiem, Latvijas amatpersonām, ārvalstu sadarbības partneriem un arī projekta realizētājiem.

LU CFI pētniekiem sadarbībā ar Zviedrijas kolēģiem sīvā konkurencē ar 169 Eiropas mēroga zinātnes projektiem izdevās iegūt tiesības realizēt globāla mēroga zinātnes projektu ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Tas ievērojami palielinās LU CFI materiālzinātņu izcilības centra jaudu un iespējas funkcionālo materiālu, nanotehnoloģiju, nanokompozītu un keramikas, kā arī jaunu materiālu radīšanā, modelējot tos atomu līmenī. Eiropas Komisijas (EK) piešķirtais finansējuma apjoms izcilības centra attīstībai ir 15 miljoni eiro. Ar šo summu paredzēts segt visas ar centra institucionālo pilnveidi saistītās izmaksas septiņos gados. Papildus šai naudai zinātniskās infrastruktūras pilnveidošanā plānots ieguldīt vairāk nekā 16 miljonus eiro no EK struktūrfondiem, ko administrē Izglītības un zinātnes un Ekonomikas ministrija. Tas ļaus LU CFI izcilības centrā izveidot atvērtās pieejas laboratorijas, kuras varēs izmantot Baltijas jūras reģiona publiski finansētās zinātniskās institūcijas, kā arī uz inovācijām orientētie uzņēmumi. Sadarbībā ar LU tiks pilnveidotas arī izglītības programmas augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanai nanomateriālu, fotonikas un augsto tehnoloģiju jomā.

«Vienīgais veids, kā Eiropa var sacensties ar pārējo pasauli, ir - būt gudrākai par citiem un pierādīt sevi inovāciju jomā. Tas nozīmē, ka ir jāinvestē izglītībā, zinātnē un inovāciju attīstībā. Priecājamies, ka šis vērienīgais projekts guvis ne tikai ES atbalsta programmas finansējumu, bet saņēmis atbalstu arī no Latvijas valsts,» pasākuma atklāšanā teica EK Pētniecības un inovācijas departamenta ģenerāldirektors Roberts Jans Smits.

«Ar CAMART2 projektu Latvija kļūst par Baltijas mēroga Silīcija ieleju, starptautisku zinātnes projektu, kura atklājumu potenciāls ir vērsts gan uz dziļāku kosmosa izpēti, gan materiāliem un tehnoloģijām, ko ikviens lieto ikdienā,» uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

«Šis projekts turpinās Cietvielu fizikas institūta virzību pretim izcilībai. Ja līdz šim esam virzījušies pa vietējas nozīmes ceļiem, tad tagad, saņemot pasaulē lielākās zinātnes atbalsta programmas un Latvijas valdības labvēlību, mums jāsāk traukties ievērojami ātrāk pa Eiropas līmeņa automaģistrālēm. Kustība pa šo ātrgaitas ceļu ļaus mums nokļūt tur, kur institūts vēlas būt - Eiropas un pasaules vadošo pētniecības institūciju pulkā,» uzsvēra Cietvielu fizikas institūta direktors, projekta CAMART2 vadītājs Mārtiņš Rutkis.



Svarīgākais