RPIVA LIKVIDĀCIJA: Uz pusi saruks programmu skaits pedagoģijā
Divas dienas pēc tam, kad valdība pieņēma lēmumu likvidēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), Latvijas Universitāte (LU) aicināja pie sevis akadēmijas darbiniekus un studentus, lai informētu par to, kas viņus sagaida tuvākā un tālākā nākotnē. LU solīja visāda veida labumus un priekšrocības, savukārt RPIVA vadība – uzmanīgi sekot līdzi tam, lai tiktu ievērotas gan tās studējošos, gan darbinieku tiesības.
LU rektors Indriķis Muižnieks uzsvēra, ka augstskolas mērķis ir nevis sacensties ar kolēģiem Latvijā, bet iegūt redzamas pozīcijas Baltijas valstīs, palielināt gan ārvalstu studējošo, gan pasniedzēju skaitu, zinātnisko kapacitāti. Kā kopīgi darāmais noteikti esot arī pētniecības infrastruktūras attīstība. Pirmām kārtām tā ir Zinātnes mājas un arī Rakstu mājas būvniecība. Tieši otrā (tai vajadzētu būt gatavai 2019. gadā) attiecas vistiešāk uz RPIVA, jo tur mācīsies pedagoģijas un izglītības vadības programmu studenti. Un apgūs viņi jau jaunās, uzlabotās programmas, kuras tiks akreditētas 2019. gadā. Tuvāko divu gadu laikā jāizstrādā to jaunais saturs, no līdzšinējām 55 programmām izveidojot 20 līdz 30. Jo pašlaik, salīdzinot abu augstskolu pedagoģijas jomā piedāvāto, daudz kas «pārsedzas». Rektors arī uzsvēra to, ka šobrīd «neko nepārņemam un nepielīdzinām», programmas līdz akreditācijai tiek turpinātas tādas, kādas tās ir, un studenti varēs turpināt mācīties un pabeigt tās. Arī par filiālēm neesot jāšaubās - tās turpinās darboties. Par studentu uzņemšanu gan skaidru atbilžu nav. Taču LU varot apgalvot, ka RPIVA studentiem noteikti nav jāmeklē cita alma mater - visas viņu tiesības ievēros. Nemainīsies ne mācību dienas, ne pasniedzēji. Arī ar docētājiem parakstīs darba līgumus, visticamāk, jau līdz 1. septembrim. Par tehniskā personāla saglabāšanu gan vēl esot jautājums, jo iespējams, ka ne visu pakalpojumi būs nepieciešami. Laika līdz 1. oktobrim nav daudz, un tas nozīmē saspringtu darbu no abām pusēm. Uz jautājumu, vai līdz tam laikam neveidosies pārrāvums studiju procesā, I. Muižnieks atbildēja: ja viss notiks tā, kā esot paredzēts, tad noteikti ne. Katrā ziņā svarīgi ir, cik raiti strādās likvidācijas komisija (izskanēja piebilde, ka to labāk dēvēt par integrācijas komisiju, pārāk jau griezīgs ir tas otrs vārds), kurai jāsāk darboties jau tuvākajā laikā. RPIVA pārstāvji gan vērsa uzmanību uz to, ka slodžu plānošana būtu jāsāk jau tagad. Tāpat bija virkne jautājumu par studiju, zinātnisko darbu izstrādāšanu un budžeta vietu saglabāšanu.
RPIVA rektore Daina Voita solīja ļoti sekot līdzi tālāk notiekošajam, jo īpaši tam, kā strādās likvidācijas komisija: «Es ar visu atbildību uzsveru - mums galvenais ir mūsu studentu un darbinieku tiesību aizstāvība.» Esot arī daudz jautājumu par nākamo semestri. Piemēram, akadēmijā ir daudzi tādi, kas strādā kā mentori, praktiķi un nav pamatdarbā. Kas notiks ar viņiem? Tā ir tikai viena no neskaidrībām, bet ir virkne arī citu - varētu šķist, ka sīku, bet ļoti svarīgu lietu. Saprotams viens: likvidācijas process nebūs viegls.
Jāteic, ka šodien, 3. aprīlī, RPIVA notiek tās Satversmes sapulce, kurā ievēlēs jauno senātu. D. Voita, to komentējot, skaidroja, ka tas nav nekas nelikumīgs, jo augstskola vēl neesot likvidēta. Tā kā līdzšinējam senātam beidzas darbības termiņš, jāievēlē jauni senatori.