Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Pavasara pilnsapulcē, kurā pasniedza vairākas vārdabalvas un LZA balvu pieredzējušiem un jaunajiem zinātniekiem, savā uzrunā akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis akcentēja LZA atpazīstamības palielināšanos gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Ciešāka kļuvusi arī sadarbība ar citām valstīm, it īpaši – Baltijas jūras reģionā.
Savā uzrunā LZA prezidents norādīja uz dīvainu sagadīšanos: viņš regulāri saņemot no Vācijas vēstules ar spiedogu Missent to Thailand (nepareizi nosūtīts uz Taizemi), lai gan uz aploksnes uzrakstīta pilnīgi pareiza viņa pilsētas, valsts un dzīvesvietas adrese. Acīmredzot vēstules klejojumi uz Taizemi un tikai tad uz Latviju liecinot «par kādu indikatoru Eiropas un pasaules ģeopolitiskajā un ekonomiskajā aranžējumā». Tas liekot domāt, ka 1000 kilometru attālā Vācija Latviju redz kaut kur blakus Javai, Sumatrai vai Polinēzijai. Tas esot bīstams simptoms, kas vēsta par mūsu jau valsts simtgadei gatavoties sākušās zemes ekonomisko un politisko starojumu.
O. Spārītis norādīja, ka viņa mērķis nav kritizēt, bet brīdināt, ka tieši tāpat viņš redzot LZA lomu, «kuras transformācijas 25. gadadienu varētu atzīmēt šajā pavasarī, ja vien valsts saimnieciskajai, zinātniskajai un izglītības sinerģijai būtu lemts attīstīties pa augšupkāpjošu vektoru». Par laimi, esot vērojama, lai gan vēlu nākusi, tomēr garīga renesense. Jau gandrīz gadu pēc pērn notikušajām LZA vēlēšanām noritot darbs atjaunotā komandā: jaunievēlētie kolēģi aktīvi un efektīvi pārstāvot akadēmiju kā izglītības un zinātnes, tā arī citās valsts struktūrās. Likumdevējvara un arī izpildvara vairs neuzdrošinās ignorēt zinātnieku teikto, bet premjerministrs veido sekmīgākas nozaru pārvaldības modeļus. Tāpat pērn noslēgts līgums starp Ķīnas Sociālo zinātņu akadēmiju un LZA, bet ar šā gada 14. februāri parakstīts sadarbības līgums ar Baltijas Pētniecības, tehnoloģiju un inovāciju institūtu - biedrību BIRTI. Savukārt LZA izveidotais nodibinājums Zinātnes fonds veido aktīvas saiknes starp zinātniekiem un uzņēmējiem. Par šā fonda darbību liecinot arī pagājušā gada izcilāko zinātnes sasniegumu godināšanas pasākuma sarīkošana Rīgas Motormuzejā, gan arī iesaistīšanās šā gada 29. septembrī iecerētās Zinātnieku nakts līdzorganizācijā. Tāpat šogad iedibināta Žurnālistikas gada balva par konsekventu un lietpratīgu izglītības un zinātnes jautājumu atspoguļojumu medijos. O. Spārītis arī vērsa uzmanību uz to, ka 2018. gada 18. līdz 21. jūnijā tiks rīkots Pasaules Latviešu zinātnieku ceturtais kongress. Diemžēl kopš pagājušā gada šā kongresa rīkošanu bez jebkādas pieredzes un datubāzes savā darba plānā ierakstījusi Izglītības un zinātnes ministrija, bet, lai gan līdz kongresam palicis pavisam maz laika, nekas neliecinot nedz par kādiem priekšdarbiem, nedz reālu vēlēšanos šo darbu veikt apvienotiem spēkiem.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis savā runā solīja darīt visu, lai šis kongress tiktu sarīkots apvienotiem spēkiem, mierinot, ka - attiecībā uz Latvijas atpazīstamību - neesot jau tik ļauni: Eiropā un pasaulē daudzi zinot Latvijas vārdu. To apliecinājusi viņa nesenā tikšanās ar Eiropas Komisijas ekspertiem, kuri izvērtējuši zinātnes organizācijas un struktūras panākumus. Esot bijis patīkami dzirdēt, kā viņi uzteic ne tikai mūsu sasniegumus, bet arī spēcīgu jauno zinātnieku saimes ienākšanu pētniecībā. Ministrs arī akcentēja, ka zinātnes popularizācijā ir ar ko palepoties - piemēram, izveidota Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika. Šogad maijā Latvijā plānots liels pasākums: te viesosies Šveices pētniecības centra CERN zinātnieki ar ceļojošo izstādi. K. Šadurskis atzina, ka nenoliedzami svarīgs ir finansējums un šajā jomā IZM un LZA noteikti esot sabiedrotie. Tāpat būtiska esot sadarbība ar industriju. «Svarīgi ir, lai mūsu zinātnes sasniegumi nav kā saldajā ēdienā peldošās salas, bet lai būvētu tiltus starp šīm salām,» teica ministrs.