Daudzās vidusskolās, tostarp Rīgā, eksāmenu rezultāti kritiski zemi

Liela daļa vidusskolu būtu pārveidojamas par pamatskolām. Viens no iemesliem, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nonākusi pie šāda secinājuma, ir pētījumā par optimālā skolu tīkla izveidi konstatētais: daļā vidusskolu, jo īpaši – vakara vai neklātienes, centralizēto eksāmenu kārtošanas indekss ir zemāks par 30%, kas liecina par izglītības kvalitātes trūkumu.

IZM pasūtītais pētījums būs gatavs līdz oktobrim, kad jaunā mācību gada sākumā tiks ievadīti svaigākie dati par skolēnu skaitu, bet šobrīd ir tapis 120 lappušu garš starpziņojums, kurā lielāka uzmanība pievērsta tieši vidusskolām, skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Priekšlikumi pašvaldībām

Kartējums būs vajadzīgs, lai varētu uzsākt sarunas ar pašvaldībām par skolu tīkla sakārtošanu, jo gala lēmums būs jāpieņem vietvarām. «Šis tīkls jāsakārto tā, lai tas atbilstu demogrāfiskajai un ekonomiskajai situācijai, tautsaimniecības un iekšējās migrācijas tendencēm. Lai sagatavotu priekšlikumus pašvaldībām, vajadzīgi vispusīgi, pilnīgi un ticami dati,» norādīja ministrs. Viņš atgādināja, ka pašlaik izstrādā jaunu, kompetentu mācību saturu, tāpēc nepieciešams paaugstināt pedagogu kvalifikāciju, kā arī jāpielāgo skolu tīkls atbilstoši mūsdienu prasībām. Publiskajā telpā esot iesakņojies viedoklis, ka tas noteikti novedīs pie izglītības iestāžu slēgšanas, taču tas tā neesot, runa lielākoties ir par statusa maiņu - no vidusskolas uz pamatskolu vai sākumskolu.

Liela neviendabība

Tieši 10. līdz 12. klašu posmā ir vērojama «liela neviendabība». Diemžēl ir virkne vidusskolu, kuras šajā ziņā nekādi nav pieļaujamas mūsdienu sabiedrībā. Pierādījums tam esot centralizēto eksāmenu indekss, ko aprēķina pēc trīs obligāto pārbaudījumu (matemātikā, latviešu valodā un svešvalodā) vērtējumu summas, dalot to ar skolas mācību gada sākumā norādīto 12. klašu skolēnu skaitu un vēl arī ar trīs. «Ja šis indekss ir zemāks par 30%, tad jaunieši neiegūst nepieciešamo izglītības kvalitāti,» uzsvēra ministrs, vienlaikus uzteicot vairākas pašvaldībās, kurām, sakārtojot skolu tīklu, ir izdevies uzlabot izglītības kvalitāti, piemēram, Bauskas, Smiltenes, Pļaviņu novados. Tomēr vidusskolu tīkls joprojām ir tāls no optimālā, un, ja šķiet, ka tas attiecas tikai uz lauku teritorijām, tad tā nebūt neesot.

Ekrānšāviņš

Nevis attālums, bet kvalitāte

Valda uzskats, ka skolā ir maz skolēnu, jo apkārtne ir maz apdzīvota. Taču tā nebūt neesot: mācību iestādes izvēli nenosaka vis tās tuvums, bet gan izglītības kvalitāte. Daudzi vecāki izvēlas vest bērnus uz ļoti attālām skolām, pat - uz Rīgu. To pierāda Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, kura Latvijas skolu topā stabili turas pirmajā vietā un kurā vidējie eksāmenu rezultāti sasniedz 84%, skolēnu deklarēto dzīvesvietu areāls: Dundaga, Baltinava, Ogre, Inčukalns, Ķekava, Mārupe... Tajā pašā laikā galvaspilsētā 2015./16. mācību gadā bija septiņas vidusskolas, kur šis indekss bija zemāks par 30%, turklāt četrās no tām 12. klašu skolēnu kopskaits nepārsniedza vienas pilnas klases apmēru (65. vidusskolā - desmit skolēnu, 61. vsk. - 19, 29. vsk. - 20, 54. vsk. - 24). Tas noved pie tā, ka veidojas sabiedrības noslāņošanās: neiegūstot tādu izglītību, kādu varētu, jaunā paaudze nolemta neveiksminieku statusam, akcentēja ministrs. Turklāt - tā kā bērni netiek vesti uz tuvāko skolu, tas ietekmē pedagogus, jo tie nevar saņemt cienījamu atalgojumu.

Problēmas un izmaksu pieaugums

Ekonomģeogrāfs, pētījuma vadītājs Jānis Turlajs vērsa uzmanību, ka Latvijā izglītība ir 1,6 reizes neefektīvāka nekā vidēji Eiropā. Skolu tīkla nesakārtošanas gadījumā izmaksas un problēmas tikai pieaugs, proti, arvien lielāks finansējums būs jānovirza tukšu skolu uzturēšanai, būs grūti atrast labus skolotājus, nevarēs nodrošināt mūsdienīgu aprīkojumu, starpība starp lauku un pilsētas skolām pieaugs vēl straujāk, lauku un mikrorajonu skolās pieaugs maznodrošināto audzēkņu skaits, valstī trūks kvalificēta darbaspēka, kā arī strauji pieaugs nabadzība. Līdz šim lielākie bremzējošie faktori esot pašvaldību nevēlēšanās savstarpēji sadarboties, kavē arī izpratnes trūkums sabiedrībā par ilgtermiņa ieguvumiem. K. Šadurskis tomēr cer, ka izdosies atrast dzirdīgas ausis: «Katrai pašvaldībai ir mērķis parādīt skaidru un gaišu attīstības scenāriju - kas notiek, ja neieklausās. Jebkurā gadījumā kaut kādā brīdī būs jāpieņem lēmums mainīt skolas kvalifikāciju. Jautājums - līdz kādai nabadzības pakāpei pašvaldība ir gatava nolaisties, lai tas notiktu.» Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure norādīja, ka līdzīgu pētījumu par centralizētajiem eksāmeniem sagatavojusi arī LPS, tāpēc vajadzētu arī to ņemt vērā, gatavojot priekšlikumus pašvaldībām.

Ekrānšāviņš