Skolotājs uzdod jautājumu, bet skolēni neatbild, lai gan zina atbildi – baidās kļūdīties. Jauniešiem ir sapņi, ko viņi vēlētos piepildīt, taču viņi baidās noticēt saviem spēkiem vai izvēlas tos nerealizēt, lai neatšķirtos no savu vienaudžu bara, kam ir citas intereses. Klasesbiedri redz, ka kādam dara pāri, taču neiejaucas, jo baidās izskatīties citādāki. Tik daudz atrunu, lai nerīkotos, tā vietā, lai būtu drosmīgi.
Taču tieši drosme ir viens no stūrakmeņiem, lai dzīvē ko sasniegtu. Lai stiprinātu Latvijas jauniešu pašapziņu un mērķtiecību, kā arī motivētu viņus veikt patstāvīgas izvēles un vairotu drosmi, Latvijā sākta jauna bezmaksas skolu programma - MOT. Izvēlies drosmi!
Trīs drosmes aspekti
Biedrības MOT Latvija vadītāja Ilze Paidere-Staķe stāsta, ka mācību programma pirms 20 gadiem ir radīta Norvēģijā (tulkojumā no norvēģu valodas «mot» nozīmē «drosme») un tās aizsācējs ir norvēģu ātrslidotājs Atle Vorviks, kurš pirms diviem desmitiem gadu strādāja muitā. «Reiz uz robežas tika aizturēta pusaudze narkotiku reibumā. Šis notikumus sportistu neatstāja vienaldzīgu - viņš uzrunāja meiteni, cenšoties saprast, kāpēc viņa nogājusi no ceļa. Iepazīstot pusaudzi, viņš secināja, ka viņai pietrūcis drosmes: pirmkārt, drosmes dzīvot savu dzīvi, nevis iet citu pavadiņā, otrkārt, drosmes pateikt «nē» jeb atteikties no tām izvēlēm, kas kaitē viņai pašai vai apkārtējiem, treškārt, drosmes pietrūcis arī apkārtējiem - vienaudžiem, vecākiem, skolotājiem - ieraudzīt, kas ar meiteni notiek, un iesaistīties. Sportists, piesaistot domubiedrus, saprata, ka šie trīs drosmes aspekti ir jāstiprina jaunajos cilvēkos laikus - jāveic preventīvs darbs, nevis jācīnās ar sekām,» skaidro I. Paidere-Staķe.
Nemoralizē, bet sarunājas
Jau astoto mēnesi MOT programma pieejama arī Latvijas skolās - to apgūst ap 450 septīto klašu skolēnu piecās Latvijas skolās - Rīgas Teikas vidusskolā, pamatskolā Rīdze, Ogres Valsts ģimnāzijā, Rīgas Centra Humanitārajā vidusskolā un Rīgas Angļu ģimnāzijā. Programmas mērķauditorija ir 7. līdz 9. klases skolēni, kuriem 12 nodarbību ciklā trīs mācību gadu garumā tiek stiprināta drosme dzīvot jeb atļaušanās sapņot lielus sapņus un mērķtiecīgi strādāt to piepildīšanai, drosme rūpēties par līdzcilvēkiem un palīdzēt tiem, kas jūtas vientuļi vai atstumti, un drosme pateikt «nē» jeb noteikt prioritātes, lai pateiktu «jā» kaut kam lielākam un svarīgākam.
«Programmas dalībniekiem ir tā saucamais spurainais vecums, kad viņi vēl tikai meklē un apgūst lielo cilvēku dzīves vērtības. Investējot viņos tagad, ir daudz lielāka iespēja viņus ievirzīt pareizajās sliedēs,» akcentē I. Paidere-Staķe, piebilstot, ka nodarbības nav audzināšanas stundas, kur MOT treneri stāsta, kā vajag rīkoties un kā nedrīkst. «Nodarbības ir atraktīvas, tajās caur lomu spēlēm, dažādiem uzdevumiem tiek izspēlētas dažādas situācijas, ļaujot pašiem skolēniem nonākt pie atziņām un secinājumiem»
Atraisās pamazām
Biedrības MOT Latvija vadītāja norāda, ka skolēni visatzinīgāk vērtē iespēju izrunāties - ikdienas mācību procesā tam nepietiekot laika, taču nodarbībā, kas ilgst trīs mācību stundas, pusaudži labprāt dalās savās pārdomās, pieredzē, taujājot, kā, piemēram, citi rīkotos viņu vietā. Protams, ne visi uzreiz ir atvērti sarunai, pusaudži atraisās pamazām un tikai tad, ja paši to vēlas. «Daudzi tagad norāda, ka klase kļuvusi saliedētāka. Tāpat viņu skatienos jaušams, ka viņus interesē nodarbībās notiekošais. Var redzēt, ka par daudzām tēmām viņi patiesi aizdomājas un informācija neaizslīd garām. Vērtējot Norvēģijas pieredzi, kur šī programma ir jau ilggadēja un šobrīd tajā iesaistīti ap 65 000 skolēnu, redzams, ka skolās samazinās vardarbība, atstumto skaits, psiholoģiskas saslimšanas, dažādas atkarības. Pieminot šīs atkarības, kas pusaudžu gados kļūst ļoti aktuāls temats un daudzi pakļaujas bara principam - ja visi, tad es arī, mēs nodarbībās nesakām, ka cigaretes un alkohols ir kaitīgs, ka esam pret un aicinām to nelietot. Mēs skaidrojam, ka lietot to vai nelietot ir katra brīva izvēle un katra atbildība. Lēmumu pieņem skolēns. Katrā ziņā mēs runājam ar viņiem kā līdzīgs ar līdzīgu. Neesam viszinoši pieaugušie.»
Neuzlikt «zīmogu»
Viena MOT nodarbība paredzēta ar pedagogiem un bērnu vecākiem, jo arī viņiem ir savs mājas darbs veicams, lai palīdzētu pusaudžiem kļūt drosmīgākiem, jo nav noslēpums, ka tieši pieaugušie mēdz uzlikt savus «zīmogus» ar tekstiem «tev jau nesanāks», «no tevis nekas neiznāks» u.tml. Bērni sajūt šo «spriedumu».
Nākamajā mācību gadā MOT skolu pulkam pievienosies vēl deviņas jaunas, savukārt vēl septiņas programmā tiks uzņemtas aiznākamajā gadā. Arī citi interesenti tiek aicināti pieteikties.
MOT idejas guvušas atbalstu arī vairāku Latvijā pazīstamu cilvēku vidū, kuri ar savas pieredzes stāstu iedvesmo jauniešus un ir aktīvi MOT vēstneši, piemēram, Toms Alsbergs, Agnese Pastare, Vestards Šimkus, Renārs Zeltiņš, Gacho, Kārlis Bardelis un citi.
***
UZZIŅAI
• Vairāk nekā puse Latvijas jauniešu vecumā no 16 līdz 18 gadiem apšauba savas nākotnes iespējas un nav pārliecināti, ka sasniegs to, ko vēlas - šāda ne visai iepriecinoša aina ieskicējas nesen veiktajā jauniešu interneta aptaujā.
• Aptaujas rezultāti arī liecina, ka bailes no neizdošanās vai zaudējuma (33%), nevēlēšanās nokļūt nepatīkamā situācijā (21%), kā arī spiediens no citu cilvēku puses (14%) un pārliecības trūkums par savu izvēli (13%) ir galvenie šķēršļi, kas liedz jauniešiem justies drosmīgiem un pieņemt apzinātus lēmumus.
***
VIEDOKLIS
Psiholoģe Kristīne Dūdiņa:
Kāpēc svarīgi iemācīt pusaudžiem pieņemt apzinātus lēmumus, būt drosmīgiem?
Šīs prasmes ir nepieciešamas jebkurā vecumā, taču īpaši svarīgas tās ir pusaudža vecumā, kad bioloģiski noteikti smadzeņu darbības mehānismi rosina uzsākt neatkarīgu un patstāvīgu dzīvi. Šajā posmā jauniešiem piemīt liels intelektuālais potenciāls, taču tajā pašā laikā šī impulsa lielā intensitāte pakļauj pusaudžus dažādiem riskiem. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai pusaudzis apzinās, kas ar viņu notiek, kā to ietekmēt un it īpaši - kā veselīgā veidā nospraust robežas starp sevi un citiem. Šajā procesā nozīmīga loma ir pusaudža izpratnei par apzinātu lēmumu pieņemšanu, kas, pretstatā emociju ietekmētai automātiskai reakcijai, sniedz brīvību izdarīt apzinātas izvēles, mācot jaunieti būt aktīvam savas dzīves veidotājam, mazāk pakļaujoties impulsīvai vai automātiskai rīcībai.
Drosme izpaužas ne tikai reālu draudu situācijās, bet arī iedomājoties, ka mūsu izvēle varētu radīt draudus - nokļūšanu neērtā situācijā, zaudējumu, atstumtības sajūtu. Ikviens izjūt vispārcilvēcisko vajadzību būt piederīgam, tāpēc savas individualitātes un atšķirīgu uzskatu vai viedokļa paušana prasa lielu drosmi - jāprot pārvarēt bailes tikt nepieņemtam. Piemēram, pusaudži bieži vien sāk lietot atkarību izraisošas vielas piederības vārdā. Tāpat, sakņojoties bailēs, ka es pats varētu kļūt par izstumto, arī bulinga jeb citu pazemošanas pamatā lielā mērā ir automātiska pakļaušanās grupas dinamika.
Diemžēl situācijas, kad, redzot kāda klasesbiedra atstumšanu vai pāri darījumus, neviens neiejaucas, skolās var novērot ik dienas. Tāpat, redzot netaisnības, arī pieauguši cilvēki nereti izvēlas palikt novērotāju lomā, jo rūpes par līdzcilvēkiem prasa drosmi.
Būdami pieauguši cilvēki, citos augstu vērtējam spēju pieņemt neatkarīgus lēmumus, taču ne vienmēr dodam iespēju bērniem šo prasmi attīstīt. Tikai trenējot spēju pieņemt lēmumus un uzņemties par tiem atbildību, bērns apgūst drosmi jeb prasmi regulēt savas emocijas un impulsus un rīkoties saskaņā ar savām augstākajām vērtībām. Tāpat kā citas sociāli emocionālās prasmes, arī drosmi var mācīt apzināti - jo agrākā vecumā, jo labāk.