Uzlabos eksāmenu drošības sistēmu
Šā mācību gada noslēguma eksāmenu «sesija» pārsteidza ar informācijas noplūdi trijos – centralizētajā latviešu valodas un 9. klases matemātikas un vēstures – pārbaudījumos. Lai novērstu šādus gadījumus, Valsts izglītības satura centrs (VISC) plāno uzlabot drošību, un, visticamāk, jau nākamgad eksāmenu materiālos tiks iestrādāta īpaša konkrēto skolu identificējoša zīme.
Kopumā šogad, ieskaitot papildeksāmenus, notika 33 pārbaudījumi, un visvairāk kārtotāju bijis latviešu valodā un matemātikā - aptuveni 13 000 skolēnu, pēc tam seko angļu valoda - 11 000. Tā kā šajā procesā iesaistīts ap 700 mācību iestāžu un eksāmenus veido un rīko cilvēki, nekad pilnībā nevarēs izslēgt «cilvēcisko faktoru», Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja VISC vadītājs Guntars Catlaks. Viņš atzina, ka pēdējos desmit gadus gan nav notikusi «priekšlaicīga eksāmena satura izpaušana», bet šogad tāda notikusi pat trijos gadījumos. Pirmais - 16. maijā latviešu valodas centralizētajā eksāmenā (CE) jau iepriekš tika izplatīti domrakstu temati. VISC laikus reaģējis un nomainījis ar rezerves variantu. 30. maijā centrs atkal saņēmis informāciju, ka pirms
9. klases matemātikas eksāmena jau nopludināti uzdevumi, un trešo reizi tikpat nepatīkams pārsteigums sagaidījis 6. jūnijā - 9. klases vēstures pārbaudījumā. Notikušais esot liels pārkāpums, kas vērtējams ļoti nopietni, ko VISC arī darot. G. Catlaks norādīja, ka tie ir atsevišķi gadījumi un vairākums skolu un pedagogu ir rīkojušies apzinīgi. Viņš arī pateicās visiem tiem, kas operatīvi ziņojuši par šiem pārkāpumiem. Runājot par šiem konkrētajiem gadījumiem, Valsts policija ir uzsākusi izmeklēšanu un ierosinājusi kriminālprocesu. Šobrīd jau esot informācija, kas varētu būt vainīgs šajos pārkāpumos, bet to vārdus VISC vēl nedrīkstot izpaust. G. Catlaks kā lielāko riska faktoru visā procesā nosauca brīdi no pārbaudījuma satura nogādes skolā līdz eksāmena sākumam, kas necentralizētajos eksāmenos ir divas stundas, bet CE - pusstunda. Šajā laikā grūti novērst visus riskus un nodrošināt monitoringu.
Lai turpmāk novērstu šādus ekscesus, VISC strādājot pie vairākiem risinājumiem. Viens no tiem: katrai skolai lejupielādējamie vai piegādājamie materiāli būs identificējami, un pēc fotogrāfijām uzreiz varēs pateikt, kuras skolas materiāls tiek izplatīts. (Sēdē izskanēja aizrādījumi VISC, ka tas jau sen nav ieviesis šādu pieeju, par kuru ticis runāts jau sen.)
Galējā versija, protams, būtu eksāmens tiešsaistes režīmā. Bet to varot izdarīt tikai tad, ja ir atbilstoša infrastruktūra. Taču jāņem vērā, ka kārtotāju skaits ir ļoti liels un ne visās skolās ir pietiekams datoru skaits visiem eksaminējamajiem, nemaz nerunājot par riskiem, kas saistās ar interneta nodrošinājumu. G. Catlaks uzsvēra, ka Latvijā eksāmenu process notiek līdzīgi, kā tas ir citās OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) dalībvalstīs. Savulaik Dānija mēģinājusi eksperimentāli sarīkot pārbaudi tiešsaistē un piedzīvojusi lielas tehniskās problēmas: eksāmens izgāzās, kam bijušas diezgan tālejošas sekas. ASV esot pieredze, ka skolēni tiek izvietoti milzīgās sporta hallēs, kuras ir aprīkotas ar uzraudzības iekārtām. Tomēr ar visiem piesardzības pasākumiem ik pa laikam kādā valstī rodas problēmas ar informācijas noplūdi. VISC vadītājs piebilda, ka bez visa iepriekšminētā VISC domājot arī par monitoringa pilnveidi, par videokameru uzstādīšanu materiālu kopēšanas un pavairošanas vietās, tomēr tas prasītu diezgan lielus finansiālus ieguldījumus.
Izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns akcentēja to, ka «šāda informācija nedrīkst noplūst». Nākamā gada pavasarī esot plānots rīkot pašvaldības izglītības pārvalžu vadītāju seminārus, lai tie atgādinātu skolu direktoriem, kas varbūt esot aizmirsies - šādi pārkāpumi ir krimināli sodāmi. Ministrija domāšot arī par to, lai ierobežotu digitālo ierīču pieejamību eksāmenu procesā. Pretējā gadījumā vienmēr tiks diskutēts, cik objektīvi ir bijuši eksāmenu rezultāti, jo nav noslēpums, ka tie tiek arī apstrīdēti.