Vadot valsts augstskolu, var nopelnīt pat 9000 eiro mēnesī

Valsts augstskolu rektori par savām algām nudien nevar sūkstīties – lielāko augstskolu vadītāju atalgojums pat ir krietni lielāks nekā izglītības ministram, Ministru prezidentam un Valsts prezidentam. Turklāt rektori paspēj ne tikai pildīt tiešos pienākumus, bet iegūt ievērojamus ienākumus, darot arī citus darbus, kā arī daži saņem vēl pensiju, kuru apmērs vidusmēra pensionāram ir nesasniedzams sapnis.

Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzē atrodamā informācija liecina, ka, piemēram, izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska alga par tiešo pienākumu pildīšanu pērn bija 54 100 eiro gadā, Ministru prezidents Māris Kučinskis saņēma 51 000 eiro, Valsts prezidents Raimonds Vējonis - 57 400 eiro. Bet kā ir ar valsts augstskolu rektoriem? Dažs labs «sit pušu» šos iepriekšminētos ciparus.

Arvien turīgāks kļūst Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis - ja 2015. gadā viņa kopējie ienākumi bija 184 800 eiro, tad pērn 332 000 eiro, tostarp par rektora darbu viņš saņēma 107 900 eiro gadā jeb gandrīz 9000 eiro mēnesī. Turklāt alga gada griezumā ir augusi par 9200 eiro (2015. gadā alga par darbu rektora amatā bija 98 700 eiro). Pērn algu viņam izmaksājusi arī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca - 21 200 eiro, rektors arī saņēmis 84 100 eiro lielu honorāru no PSI CRD AG (Šveice), bet SEB Atklātais pensiju fonds un Swedbank Atklātais pensiju fonds izmaksājis 115 000 eiro.

Ienākumus būtiski vairojis arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis: pieaugums no 170 600 eiro 2015. gadā uz 187 200 eiro pērn. Par RTU vadības grožu stingru turēšanu viņš pērn arī dāsnāk atalgots - darba samaksa gadā bija 92 000 eiro jeb par 12 000 eiro vairāk nekā 2015. gadā. RTU izmaksājusi arī gana lielas summas kā algu par zinātniskiem projektiem (4300 eiro), kā algu par profesora darbu (18 000) un algu, kas ir kā piemaksa par papildu vienošanos (20 900 eiro). RTU rektors arī saņem pensiju - 35 200 eiro gadā.

Salīdzinājumā ar RTU un RSU vadītājiem citu rektoru kopējie ienākumi ir krietni pieticīgāki, taču arī viņiem nebūtu pamats gausties. Piemēram, arī Latvijas Universitātes (LU) rektora Indriķa Muižnieka kopējie ieņēmumi 2016. gadā pārsnieguši 100 000 eiro jeb - precīzāk - 102 000 eiro. Par rektora amata pildīšanu saņemti 85 000 eiro (2015. gadā - 66 700 eiro, taču jāņem vērā, ka valdība viņu rektora amatā apstiprināja 2015. gada vidū). LU rektors saņem arī pensiju - 14 400 eiro gadā, un SEB Dzīvības apdrošināšana izmaksājusi viņam pērn 2300 eiro.

Ekrānšāviņš no avīzes

Par vairāk nekā 31 000 eiro ienākumi pērn palielinājušies bijušajam Latvijas Mākslas akadēmijas rektoram Aleksejam Naumovam: 2015. gadā viņa ienākumi bija 74 500, pērn - 106 000 eiro. Tiesa gan, alga rektora amatā par 2600 eiro gadā sarukusi (no 70 600 uz 68 000 eiro). Pērn ienākumu grozā ietilpa, piemēram, arī īpašuma pārdošana (23 500 eiro), 10 200 eiro no Swedbank Atklātā pensiju fonda.

Attiecībā uz ievērojamu darba samaksas pieaugumu jāpiemin ne tikai RTU un RSU rektori, bet arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere - algas lēciens par gandrīz 13 000 eiro gadā - un Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš - lēciens par 11 000 eiro.

Bet būtisku kritumu atalgojuma ziņā piedzīvojis Daugavpils universitātes rektors Arvīds Barševskis - darba samaksa par 10 000 eiro mazāka.