Skolas neziņā par jauno mācību saturu

Šobrīd par jauno mācību saturu, ko pakāpeniski sāks īstenot no 2018. gada 1. septembra, skolās ir ļoti atšķirīgi viedokļi. Vieni izsakās ļoti skarbi, norādot uz vājajām vietām un kavētajiem termiņiem, citi uzteic un atzīst, ka jau tagad strādā pa jaunam. Labāk informēti izrādās tie, kas darbojas pilotprojektā, pārējie secina, ka patiesībā zina maz.

Ne viens vien no aptaujātajiem skolu direktoriem neslēpa, ka arī šogad taisās strādāt pēc vecā izglītības standarta un par jauno viņiem ir tikai fragmentāra informācija. Idejas esot labas, bet ar to izpildījumu tā pavājāk. Arī 18. augusta konferencē dzirdētais un redzētais īpašu skaidrību nav viesis. Parādīt slaidus ar nesaprotamiem tekstiem neesot liela māksla. Turklāt visu laiku tiekot uzsvērts: jūs jau strādājat ar kompetenču pieeju! Ja tā ir, tad kāda jēga tam visam, nesaprašanā ir Lielvārdes pamatskolas direktors Andis Pētersons. Viņš norāda, ka nepietiek tikai ar satura un metodikas izmaiņām, jābūt arī grozījumiem Izglītības likumā, kas noteiktu, cik liels var būt klašu piepildījums. Jo skaidrs, ka ar 30 skolēniem klasē tas nav izdarāms. Tāpat bez papildu resursiem ne. Diemžēl materiālā bāze jānodrošina pašvaldībai, jo projekts neko tādu no savas puses neparedz. Ar plikiem saukļiem vien nevar motivēt, uzskata A. Pētersons. Katrā ziņā par organizatoriskām lietām netiekot runāts. Viņu mulsinot arī tas, ka tagad katra skola gandrīz varēs darīt, kā grib - arī stundu garumu noteikt. Ja vienā skolā mācīs mazāku apjomu, citā lielāku, tad - kas notiks, ja bērns mainīs skolu?

Rucavas novada izglītības darba speciāliste Sandra Malakauska uzsver: tiek rādīti dažādi paņēmieni un pieeja, taču trūkst veseluma. Nav pat zināms, vai būs jāmaina mācību grāmatas. Un pats galvenais - nav satura. Nekas cits neatliekot, kā tikai gaidīt, cerot, ka tas neievilksies pārāk ilgi un jau šā mācību gada beigās būs pilna informācija, kas būs jādara 2018. gada 1. septembrī.

Arī Šķibes pamatskolas direktore Sandra Pluģe ir piesardzīga: pārāk daudz pārmaiņu vienlaikus gāžas pāri izglītības jomai. Galu galā skolotāji no tā visa jūtas apjukuši un nesaprot, ko no viņiem gaida. Vai tik nesanāks tā, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, un vai mēs neatteiksimies no kaut kā tāda, ar ko līdz šim esam bijuši spēcīgi, arī stipru pamatu ielikšanā, neizpratnē ir S. Pluģe.

Rugāju novada vidusskolas direktorei Ivetai Arelkevičai radusies sajūta, ka skrienot solīti pa priekšu, bet nezinot, vai pareizā virzienā. Vienīgi atliekot cerēt, ka šoreiz viss nenotiks formāli, arī sabiedriskā apspriešana, kuru paredzēts īstenot līdz nākamā gada februārim.

Savukārt Limbažu novada ģimnāzijas direktore Gunta Lāce nesatraucas par reformām. Skaidrs, ka saturs būtiski neatšķirsies no esošā, mainās tikai akcenti. Un jau pašlaik standarts nosaka: attīstīt skolēnu prasmes, arī lietojot zināšanas jaunā kontekstā. Diemžēl realitātē šie uzstādījumi nestrādā. Viņu priecējot tas, ka skolai tiks dota lielāka autonomija un tā būs atbildīga par to, kā iedzīvinās jauno saturu. Saprotams arī tas, ka pedagogs, sēžot savā kabinetā, nevarēs saplānot savu darbu, būs jāsadarbojas ar kolēģiem. «Mēs jau tagad domājam, kā saplānot savu darbu, lai pedagogam būtu vairāk apmaksāts laiks kopīgai darba plānošanai un metodiskajam darbam,» akcentē G. Lāce. Zināms arī tas, ka šajā projektā netiks doti gatavi materiāli, kas tikai jāizmēģina stundā. Tiks iedoti paraugi, atslēgas, un skolām pašām vajadzēs būt aktīvai procesa daļai, atgādina skolas direktore.

Arī Pelču speciālās internātskolas - attīstības centra direktore Ināra Oļena ir apņēmības pilna: vajag tikai darboties. Visu gatavu mutē neielies! Diemžēl daudziem negribas pašiem neko darīt, arī vajadzīgo informāciju skaidrot. Priecējot, ka viņas skola jau daudz ko dara pa jaunam. To nosakot izglītības iestādes specifika, jo mācību materiāli lielākoties jāgatavo pašiem. Kāpēc gan dzelžaini turēties pie standarta, ja var rezultātu panākt arī citādāk? Viņa mudinot izmaiņas katram sākt ar sevi, nevis vainot citus.