Šā gada 1. septembrī visās skolās pakāpeniski sāks ieviest jauno mācību saturu un pieeju. Lai par gaidāmajām pārmaiņām informētu vecākus un pastāstītu, kā viņi var atbalstīt bērnus mācībās, Valsts izglītības satura centrs (VISC) sāk informatīvo kampaņu Es saprotu, tātad zinu – varu – gribu – protu!
Šobrīd jaunais saturs, ko izstrādājis VISC, ir ienācis pirmsskolā, bet nākamajā mācību gadā tas tiks ieviests pamatizglītībā un vidusskolas posmā - attiecīgi 1., 4. , 7. un 10. klasē. Process noslēgsies 2022. gadā, kad visos posmos skolēni mācīsies pa jaunam. Pirmo reizi Latvijā vispārējās izglītības mācību saturs un pieeja pārskatīta vienotā sistēmā un pēctecīgi visās bērnu un jauniešu formālās izglītības pakāpēs - no 1,5 gadu vecuma pirmsskolā līdz pat vidējās izglītības 12. klasei. Lai pilnveidotā pieeja mācībām skolās Latvijā sasniegtu savu mērķi - veidotu skolēnu kā zinošu un domājošu darītāju -, būtiska ir ne vien skolas un skolēna sadarbība, bet arī vecāku iesaiste. Par to, kādai tai būt, kā vecāki atbalsta savus bērnus jau tagad pirmsskolas posmā un kur vecākiem meklēt papildinformāciju par pilnveidoto mācību saturu un pieeju, VISC un programmas Skola 2030 speciālisti sagatavojuši gan bukletus, gan citus informatīvus avotus. Tāpat plānots rīkot diskusijas un citas norises.
VISC vadītājs Guntars Catlaks preses konferencē atgādināja, ka pārmaiņas ir vajadzīgas, jo kardināli mainījusies ekonomiskā, politiskā un sociālā situācija. Līdz ar to mainās mūsdienu cilvēku nepieciešamās prasmes. Otrs: Latvijas skolēnu sniegums liek uztraukties par viņu tālākajām akadēmiskajām un profesionālajām iespējām un to būtisku ierobežošanu. Trešais: mainījies pats skolēns un tas, ko viņš sagaida no izglītības.
OECD pētījumā jau 2017. gadā konstatēts, ka 65% jauno cilvēku, kas šodien sāk skolu, strādās profesijās, kādas patlaban neeksistē. Tātad būtiski ir maksimāli saistīt saturu ar ikdienā vajadzīgām lietām. Arī 2018. gadā aptaujā vecāki (piedalījās 737) norādījuši, ka tas nepieciešams, piemēram, ja bērns mācās matemātiskās darbības, tad saistīt tās ar iepirkšanos, algu un nodokļu aprēķiniem un tamlīdzīgi, bet pasaules un Latvijas vēstures faktus nemācīt atrauti no kultūras un literatūras vēstures faktiem. Savukārt skolēni (piedalījās 3304) cita starpā izteikuši vēlmi atteikties no iekalšanas, «trulas faktu atgremošanas» kontroldarbos, nomainīt mācīšanas pieeju un metodes. G. Catlaks uzsvēra, ka svarīgi ir stiprināt savstarpējo toleranci, sociālo inteliģenci, spēju risināt konfliktus. «Mācību saturs veidots, domājot par sasniedzamo rezultātu skolēnam, pēctecīgi un saskaņoti no pirmsskolas līdz vidusskolai, atbilstoši konkrētajam vecuma posmam izvirzītajiem mērķiem un saskaņā ar vienotām lielajām idejām katrā mācību posmā.» Mērķis: kompleksa prasme, lietpratība, pārnese.
Savukārt Skola 2030 mācību satura ieviešanas vadītāja Zane Oliņa, skaidrojot kampaņas mērķi, uzsvēra, ka tai jāpanāk vecāku un sabiedrības lielāka izpratne par pārmaiņām izglītības saturā, mācību pieejā, palīdzēt vairot izpratni par to, kā katrs vecāks var iesaistīties un atbalstīt sava bērna izaugsmi jebkurā vecuma posmā. Viņa arī iezīmēja pieturas punktus jaunajā saturā, piemēram, integrētā un sociāli emocionālā mācīšanās, iekļaujošā izglītība. Kā būtisku aspektu Z. Oliņa akcentēja skolas sadarbību ar vecākiem, kur būtu jāmeklē jaunas un konstruktīvas komunikācijas formas, ne tikai ierastās vecāku sapulces.
Kampaņas radošā direktore Una Rozenbauma kliedēja bažas, ka tad, ja bērni mācīsies ar prieku, viņi neko neiemācīsies. Jaunais mācību saturs būs uz bērniem orientēts un nekādā ziņā nebūs sliktāks par līdzšinējo.