Latvijas jūrniecības izglītības strukturālā optimizācija

Starptautiskā jūrniecības organizācija 2010. gadu ir pasludinājusi par Jūrasbraucēju gadu un šā gada 23. septembri par Pasaules jūrniecības dienu.

Tā kā izglītība ir svarīga jūrniecības klastera sastāvdaļa, Latvijas Jūras akadēmija šo pasākumu kontekstā piedāvā veikt Latvijas jūrniecības izglītības sistēmas optimizāciju, lai uzlabotu jūrniecības izglītības kvalitāti un stiprinātu tās eksportspēju.

Jūrniecības pienesums Latvijas tautsaimniecībai ir būtisks, mērāms vairākos simtos miljonu dolāru, kuri nopelnīti ārpus valsts un tērēti Latvijā.

Pašreizējo Latvijas ekonomisko apstākļu ietekmē, ka arī pateicoties Latvijas Jūras akadēmijas un Latvijas Jūras administrācijas aktivitātēm jūrniecības izglītības popularizācijā, interese par jūrniecības profesijām Latvijā ir pieaugusi vairākkārtīgi. Tā iepriekšējā gadā augstskolas reflektantu skaits trīskāršojās. Pamatojumu šādam pieaugumam reflektanti visbiezāk formulē īsi un pārliecinoši – kuģu virsniekiem ir nodrošināts darbs un labs atalgojums, kaut nevar noliegt arī jūras un kuģinieka darba romantikas vilinājumu.

Ierobežota valsts finansējuma apstākļos ir nopietni jārūpējas par valsts līdzekļu racionālāku izmantošanu un izglītības iestāžu rīcībā nodoto materiālo resursu optimālāku apsaimniekošanu.

Neracionāla naudas līdzekļu tērēšana

Pašreiz Latvijā ir divas jūrniecības izglītības iestādes: Latvijas Jūras akadēmija (LJA) un Liepājas jūrniecības koledža (LJK). Studiju un mācību programmas šajās izglītības iestādēs subjektīvu iemeslu dēļ nav saskaņotas, lai gan profesiju standarti un izsniedzamie izglītības diplomi ir identiski. Dažādo studiju un mācību programmu saskaņošanai, licencēšanai, akreditācijai un uzturēšanai nākas neracionāli tērēt daudz līdzekļu un uzturēt birokrātisko aparātu. Šādā sarežģītā shēmā ir grūti orientēties gan reflektantam, gan izglītības, gan jūrniecības dienestu darbiniekiem. Tā veicina arī birokrātijas tālāku attīstību, izvirza prasības pēc liekiem dokumentiem un stimulē izglītības sadārdzināšanos.

Lai uzlabotu jūrniecības izglītības kvalitāti ierobežota valsts finansējuma apstākļos, valsts mērogā notiekošās izglītības struktūras optimizācijas kontekstā būtu jāveic arī jūrniecības izglītības struktūras optimizācija, samazinot jūrniecības izglītības iestāžu skaitu Latvijā līdz vienai, proti, koncentrējot visu jūrniecības izglītību Latvijas Jūras akadēmijā, kuras sastāvā būtu arī Rīgas un Liepājas jūrskolas.

Jūrskolu strukturālā optimizācija

Pieprasījums pēc III profesionālās kvalifikācijas līmeņa mazo kuģu virsniekiem (kuģu vadītāji uz kuģiem ar bruto tilpību mazāku par 500 BT piekrastes kuģošanā un kuģu mehāniķi uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu līdz 750 kW) ir ļoti ierobežots un to nosedz galvenokārt tāljūras braucienus dažādu iemeslu dēļ beigušie kuģu virsnieki. Turklāt piekrastes tirdzniecības un iekšzemes kuģošana Latvijā nepastāv, zvejas flotē šādu parametru kuģi ir tikai daži, ostas dienestu flotes personālam ir ļoti maza mainība un robežsardzei ir daži šādas tilpības kuģi, bet ar galveno dzinēju jaudu virs 5000 kW.

Mazo kuģu virsniekus pašreiz sagatavo divās četrgadīgās arodvidusskolās – LJA un LJK. Akadēmija piedāvā šādu Latvijas jūrskolu (jūrniecības arodvidusskolu) strukturālo optimizāciju: LJA jūrskolas kuģu mehānikas mācību programmas izglītojamie ar viņu dokumentāciju, atbilstošo budžeta finansējumu un materiālām vērtībām tiek pārcelti mācībām uz LJK. Rezultātā audzēkņu skaits koledžā pat pieaugs, un tā koncentrēsies uz "mazo" kuģu mehāniķu sagatavošanu, kuriem Liepājā ir atbilstošas mācību iekārtas un skolotāji. Optimizācija paredzētu arī to, ka LJK jūrskolas kuģu vadīšanas mācību programmas izglītojamie ar viņu dokumentāciju, atbilstošo budžeta finansējumu un materiālām vērtībām tiek pārcelti mācībām uz LJA jūrskolu un arī koledža tiek nodota LJA pārziņā kā tās struktūrvienība, tāpat kā tas ir ar Rīgas jūrskolu. LJK nosaukums tiek mainīts un atjaunots tās vēsturiskais – Liepājas jūrskola.

Pārņemt studējošos

IV profesionālās kvalifikācijas līmeņa (koledžas) speciālistus – sardzes virsniekus sagatavo LJK. Augstskola bez grūtībām var pārņemt LJK koledžas līmenī studējošos un arī turpmāk nodrošināt jūrskolu absolventu divu līmeņu studijas, jo LJA realizē kuģu virsnieku reglamentēto specialitāšu akreditētās profesionālā bakalaura studiju programmas, kā arī tādu pašu specialitāšu akreditētās divu līmeņu profesionālās augstākās izglītības studiju programmas. Studiju akadēmiskais personāls augstskolā ir nokomplektēts un pilnībā nav pat noslogots.

LJA piedāvā pārņemt no LJK pirmā līmeņa (koledžas) studijas: esošos studējošos, viņu dokumentāciju, atbilstošo budžeta finansējumu un materiālās vērtības. Līdz ar to Latvijā augstākā jūrniecības izglītība tiktu koncentrēta vienā augstskolā – Latvijas Jūras akadēmijā.

Šobrīd LJK realizējamās 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) studiju programmas jūrskolu absolventiem nenodrošina iespējas turpināt studijas 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības (inženieru) studiju programmās.

Uzlabot absolventu eksportspēju

V profesionālās kvalifikācijas līmeņa kuģa virsniekus sagatavo LJA 4 gadu 3 mēnešu studiju programmā, piešķirot profesionālā bakalaura grādu jūras transportā. Uzņemšana pirmajā kursā ar vidējo izglītību – neatkarīgi no profesionālās izglītības un prakses jūrā, jo studijas sākas ar akadēmiskā bloka priekšmetu apgūšanu. Divgadīgās 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības (inženieru) studiju programmās uzņem jūrniecības koledžas absolventus.

Piedāvātā restrukturizācija uzlabos izglītības kvalitāti un absolventu eksportspēju, jo ļaus: optimāli izmantot esošās profesionālo jūrniecības studiju un mācību kursu pasniedzēju rezerves; veikt studiju un mācību programmu un kursu vienotu metodisko uzraudzību un realizēšanu; koncentrēt materiālos resursus un kapitālieguldījumus (specializētās laboratorijas, darbnīcas, simulatori, mācību kuģi un citi peldlīdzekļi); pārtraukt identisku izglītības diplomu un profesionālo sertifikātu izsniegšanu atšķirīgu studiju un mācību programmu absolventiem; samazināt nepieciešamos administratīvos resursus gan pašā izglītības iestādē, gan uzraugošajās institūcijās.

Zināšanu apjoms tikai pieaugs

Jaunatnes piesaistei jūrniecības profesijām ir jāizvērš plašs informācijas darbs, sevišķu uzmanību veltot lauku rajoniem. Ir jānodrošina prioritāte jauniešiem no trūcīgām, maznodrošinātām un daudzbērnu ģimenēm. Jānovērš sabiedrības neinformētība par jūrniecībā notiekošiem procesiem, darba piedāvājumiem, atalgojumu. Šādā ilglaicīgā darbā ir jāiesaista visi Latvijas jūrniecības klastera spēlētāji, it sevišķi kruīzu kompānijas, kā arī Nodarbinātības valsts aģentūru.

Ir arī jārēķinās, ka pēc STCW konvencijas jaunas redakcijas pieņemšanas 2010. gada jūnijā Manilā jūras virsniekiem nepieciešamo zināšanu apjoms tikai pieaugs un būs jāveic arī nopietns darbs, koriģējot un papildinot jūrniecības izglītības studiju un mācību kursus jūras virsnieku specialitātēm.

Latvijā

Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Solidaritātes iemaksas likumu, kas nosaka pienākumu Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, kā arī citu valstu kredītiestāžu filiālēm Latvijā veikt solidaritātes iemaksu.