Latvieši jau kopš Krišjāņa Valdemāra laikiem sevi pozicionē kā jūrniecības lielvalsti, kuras kuģus un jūrniekus atpazina visās pasaules ostās. Kādi esam šodien? Par to intervija ar Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētāju Jāni Krastiņu.
– Viens no Latvijas Jūras administrācijas stratēģiskajiem mērķiem ir to kuģu skaita palielināšana, kuri jūrā dodas ar Latvijas karogu. Kas pārliecina kuģu īpašniekus izvēlēties vienu vai otru karogu?
– Latvija ir karoga valsts, kas iekļauta baltajā – visaugstākā standarta sarakstā, un mēs savu piedāvājumu cenšamies padarīt pievilcīgu kuģu īpašniekiem, ja ne visā pasaulē, tad vismaz Eiropā. Taču pasaulē ir vairākas valstis, tai skaitā Libērija, Panama un citas, kurās, ņemot vērā dažādus nosacījumus, reģistrēt savus kuģus ir izdevīgāk.
Esam ES dalībvalsts, un arī šis statuss mums uzliek zināmu rāmi, kura ietvaros varam darboties. Savu piedāvājumu varam padarīt interesantu ar to, ka, no vienas puses, esam neliels kuģu reģistrs, kas vienlaikus kuģu īpašniekiem piedāvā individuālu attieksmi. Esam dzirdējuši atsauksmes, ka mūsu kuģu reģistrs un nodokļu politika ir uzskatāma par Latvijas Nokia, kurā nekādā gadījumā nevajadzētu veikt kaut kādas izmaiņas.
Viens no mūsu reģistra plusiem ir nodokļu politika attiecībā uz jūrniekiem, jo kuģu īpašniekiem darbaspēka izmaksas ir lielas, arī citi pakalpojumi mums ir lētāki, stabili un kvalitatīvi.
– Kuru valstu kuģu īpašniekiem Latvijas karogs varētu būt interesants?
– Tās ir Eiropas valstis, kuru kuģi nodarbojas ar kravu pārvadājumiem Eiropā. Protams, mūsu reģistrā ir kuģi, kuri kuģo arī tālākās jūrās, taču vislabāk spējam konkurēt tieši Eiropas reģionā. Šobrīd Latvijas kuģu reģistrā ir 21 kuģis, un to skaitam ir tendence palielināties. Uzsvēršu, ka kuģu reģistri iedalās baltajā, pelēkajā un melnajā sarakstā – Latvija ir baltajā sarakstā, un tas nozīmē, ka mūsu karoga kuģi ir droši un labā tehniskā stāvoklī. Savukārt tas nozīmē, ka tie retāk tiek pārbaudīti un inspicēti ostās. Tas ir ļoti svarīgi gan kuģu, gan kravu īpašniekiem – ar pārbaudēm netiek kavēts kuģu darba ritms, kas ietekmē biznesu.
No vienas puses, kritērijus iekļaušanai baltajā sarakstā diktē ES normatīvā bāze, no otras puses, arī Latvija nav ieinteresēta reģistrēt sliktā stāvoklī esošus kuģus, kuri rada daudz problēmu.
Tāpat būtiska ir jau minētā darbaspēka nodokļu politika – mūsu mehānisms ir ļoti konkurētspējīgs un viens no labākajiem Eiropā, jo jūrniecībā algas ir lielas, un visi ir ieinteresēti samazināt darbaspēka izmaksas.
– Jūs teicāt, ka Latvijas kuģu reģistrā pārsvarā ir citu valstu īpašnieku kuģi. Ar kādiem karogiem brauc mūsējie?
– Ar dažādiem – tas atkarīgs no tā, kurā konkrētā reģionā konkrētais kuģis strādā. Iemesli, kāpēc reģistrēt kuģi zem viena vai cita karoga, var būt dažādi (Panama, Libērija, Māršala Salas u.c.). Daudzi izvēlas tā sauktos lētos karogus, kuru izmantošana dod iespēju izvairīties no Latvijā piemērotajiem nodokļiem. Ja kuģi nestrādā Eiropas reģionā, kur ir augstas prasības, viņiem būtībā ir vienalga, zem kāda karoga strādāt. Taču šobrīd mūsu galvenā aktualitāte ir Vācijas kuģu īpašnieki, kuri palielina savu kuģu skaitu un vēlas reģistrēt tos zem Latvijas karoga, kas ir iekļauts baltajā sarakstā. Protams, mēs savus kuģus rūpīgi uzraugām, lai tie vienmēr būtu atbilstošā tehniskā līmenī – līdz ar to problēmu mazāk ir gan kuģu un kravu īpašniekiem, gan mums kā reģistra uzturētājam.
– Viens jautājums ir par to, kādā stāvoklī ir Latvijas karoga kuģi, bet cits – tie ir kuģi, kas ienāk Latvijas ostās. Kāds ir viņu tehniskais stāvokli?
– Jā, Latvijas ostās ienākošo kuģu tehniskā uzraudzība ir viens no Latvijas Jūras administrācijas uzdevumiem. Respektīvi, šo darbu veic ostu valsts kontrole. Tiek nopietni strādāts, lai ostās ienāktu droši un labi uzturēti kuģi. Ir izveidoti saprašanās memorandi, kuri ir spēkā konkrētā reģionā, lai uzlabotu kuģošanas drošību. Mēs strādājam Parīzes saprašanās memoranda ietvaros, kas nosaka kritērijus kuģiem, kuri strādā Eiropas reģionā, tai skaitā ienāk Latvijas ostās.
Jāatzīst, ka vidējais kuģu stāvoklis ir labs – par to liecina fakts, ka šogad Latvijas ostās tehniskā stāvokļa dēļ nav aizturēts neviens kuģis.
– Tajā pašā laikā gan Baltijas jūrā, gan tepat Rīgas ostā notiek avārijas – kāds izbrauc krastā, kāds pamanās saskrieties vietā, kur tas praktiski nav iespējams. Kas visbiežāk izraisa šādas situācijas?
– Jā, avārijas notiek, taču vairāk nekā 80% gadījumu cēlonis ir meklējams cilvēka faktorā. Kādā nesen notikušā avārijā kapteinis bija mazliet par daudz sasvinējies, bet katrs gadījums ir citāds, un tos izmeklē attiecīgas institūcijas.
– Vai var kāda iemesla dēļ vispār aizliegt kādam konkrētam kuģim ienākt Latvijas ostā?
– Ja kuģim regulāri tiek atklāti tehniski trūkumi, tas sistemātiski tiek aizturēts kādā ostā, tad kuģiem var uzlikt tā saukto banu – faktiski tas ir liegums ienākt Eiropas ostās. Otrs iemesls ir drošības (security) jautājumi, tai skaitā bažas par terorisma draudiem. Savukārt, ja runājam par bēgļu jautājumu, Latvijā tas nav aktuāli, jo bēgļi visbiežāk cenšas izkāpt ostās, kas ir daudz tuvāk – braukt riņķī līdz Baltijas jūrai un izkāpt Rīgā, bēgļiem nav izdevīgi.
– Jūs jau pieskārāties jūrnieku jautājumiem. Cik tad Latvijā ir jūrnieku?
– Latvijas jūrnieku reģistrā ir ap 13 tūkstoši jūrnieku, no tiem 12 tūkstoši strādā pasaules tirdzniecības flotē. Lai arī lielākoties viņi strādā uz kuģiem ar citu valstu karogiem, tas ir pienesums Latvijas ekonomikai, jo pēc reisa viņi atgriežas mājās un nopelnīto naudu vienalga iztērē Latvijā. Esam parēķinājuši, ka gadā jūrnieki kopumā kā algu uz Latviju atved vairāk nekā 350 miljonus eiro.
– Latviešiem vienmēr ir paticis sevi pozicionēt kā jūrniecības lielvalsti. Cik tas ir objektīvi šodien?
– Ja mēs skatāmies no jūrnieku skaita un to kvalitatīvā sastāva viedokļa, tad esam tuvu šai pozīcijai – noteikti pirmajā piecniekā Eiropā. Taču, ja mēs paskatītos jūrnieku skaita attiecību pret kopējo valsts iedzīvotāju skaitu, tad mēs noteikti būtu pirmajā vietā pasaulē.
Latvijā jūrniecības izglītības kvalitāte ir ļoti augstā līmenī – tāpēc mūsu jūrniekus labprāt pieņem darbā visā pasaulē. It īpaši novērtēti ir mūsu augstākā ranga jūrnieki jeb virsnieku sastāvs, savukārt ierindas jūrnieku sektorā mūsējiem lielu konkurenci sastāda Āzijas un austrumu jūrnieki, kuri ir gatavi strādāt par zemāku samaksu un ilgāk atrasties reisā. Jāteic gan, arvien biežāk dzirdam, ka labāk tomēr arī ierindas sastāvā vēlas redzēt mūsu speciālistus.
Viens no Jūras administrācijas mērķiem ir panākt, lai virsnieku līmeņa jūrnieku būtu vairāk nekā ierindas sastāva jūrnieku. Patlaban 48% no Latvijas kopējā jūrnieku skaita ir virsnieki – kapteiņi, kapteiņu palīgi, stūrmaņi, elektromehāniķi, bet 52% – ierindas sastāva jūrnieki. Priecē, ka tendence ir pozitīva, un drīzumā ceram, ka proporcija mainīsies par labu virsniekiem. Tas liecina, ka mūsu jūrnieku izglītības līmenis ir augsts, un tas rezultējas arī lielākos ienākumos katram individuāli un valstij kopumā.
– Jūras virsnieka izglītība nav tas vieglākais uzdevums – mācības ir grūtas un ne visiem pa spēkam. Kādas ir esošās tendences – vai mūsu jaunieši vēlas apgūt šo vienlaikus smago, taču labi atalgoto un prestižo profesiju?
– Vēlme ir daudziem, un te laikam jāsaka paldies visai jūrniecības nozarei, kas veicina izpratni par jūrniecību un mudina jauniešus mācīties Jūras akadēmijā vai jūrniecības koledžās. Arī Latvijas Jūras administrācija kopā ar nozares organizācijām un partneriem jau desmito gadu organizē izglītojošo konkursu Enkurs vidusskolēniem, kuru procesā jaunieši iegūst gan zināšanas, gan prasmes, ko viņi varēs izmantot arī tad, ja savu karjeru nesaistīs ar jūrniecību.
Mūsu statistika liecina, ka pēc akadēmijas beigšanas par kapteiņiem kļūst apmēram desmit gadu laikā. Tā, manuprāt, ir ļoti strauja izaugsme. Protams, viss atkarīgs no paša cilvēka – cik ļoti viņš vēlas iet jūrā un strādāt. Taču arī tiem, kuri izvēlas palikt krastā, gan Jūras akadēmijas, gan jūrniecības koledžas izglītība ir gana laba, lai atrastu labi atalgotu darbu. Atzīmēšu, ka kapteiņa vidējais atalgojums ir apmēram desmit reizes augstāks nekā vidējā alga Latvijā.
– Cik sagatavoti eksaktajās zinātnēs ir vidusskolēni, lai uzsāktu mācības Jūras akadēmijā?
– Tas ir diezgan smags jautājums – daudziem trūkst pilnvērtīgu zināšanu matemātikā, ķīmijā un fizikā. No mācībspēkiem esmu dzirdējis dažādus stāstus par elementāru zināšanu trūkumu. Taču tas nav mūsu, bet Izglītības un zinātnes ministrijas kompetences jautājums.
Tomēr tie, kuri tiešām vēlas mācīties, akadēmiju pabeidz labi. Taču ar to vēl nepietiek, lai kļūtu par jūrnieku – atšķirībā no citām profesijām absolventiem jāsaņem jūrnieka darba diploms, kas jāatjauno reizi piecos gados. Tikai tad var sākt strādāt par jūrnieku. Kopumā pret nozarē nodarbinātajiem prasības ir ļoti augstas, jo liela ir arī viņiem uzticētā atbildība.
– Vai visiem pasaules jūrniekiem ir vienādas prasības?
– Jā, pamatprasības izstrādā Starptautiskā jūrniecības organizācija. Standarts ir vienots visā pasaulē, līdzīgi tas ir arī aviācijas nozarē.
– Kādu nākotni pirms valsts svētkiem novēlēsiet Latvijai jūrniecības jomā?
– Arī jūrniekiem valsts svētki ir nozīmīgs pasākums, diemžēl viņi ne vienmēr šajā laikā var būt mājās. Lai kur mūsu jūrnieki atrastos, viņi ar savu profesionalitāti un attieksmi vēsta pasaulei par Latviju. Gribu novēlēt visiem priecīgus svētkus un atcerēties, ka mūs valsts ir tāda, kādu mēs to veidojam. Jo pozitīvāki mēs būsim, jo pozitīvāka būs mūsu valsts kopumā.