RPIVA pievienošana var gremdēt LU reitingus
Latvijas Universitātei (LU) pēc Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pievienošanas, kurai juridiski punkts tika pielikts šā gada 1. oktobrī, ir gan savi ieguvumi, gan zaudējumi, atzīst LU rektors Indriķis Muižnieks. Cik izmaksāja RPIVA likvidācija, LU nemācēja teikt, taču septembra beigās akadēmijas kontā palikušie 1,5 miljoni eiro sadalīti pamatā starp LU un Mūzikas akadēmiju.
Izejot visu šo procesu, LU esot guvusi tādu pieredzi, ka nu esot gatava pievienot nākamo augstskolu, ironizēja LU rektors Indriķis Muižnieks. Patiesībā gan tā neesot pirmā reize, kad tiek likvidēta kāda augstskola: tā, piemēram, noticis ar Policijas akadēmiju, Juridisko augstskolu (76% pieder LU) un Rīgas Aviācijas universitāti, tomēr tie visi nav salīdzināmi ar šo gadījumu, žurnālistiem teica LU rektora vietnieks studentu un sociālajos jautājumos un RPIVA likvidācijas komisijas vadītājs Jānis Stonis, uzsverot, ka atšķirībā no iepriekšējām reizēm šoreiz bija jānodrošina virkne garantiju, ko noteica ar Ministru kabineta rīkojumu, arī laika limiti bija ļoti cieši, piemēram, visas RPIVA programmas bija jāpārņem nedēļas laikā.
Kā pozitīvu lietu rektors minēja RPIVA labo pieredzi darbā ar filiālēm, atsevišķās pedagoģijas programmu komponentēs un mūža izglītības virzienā, ko esot paredzēts izvērtēt, turpinot un paplašinot šo jomu. Pie zaudējumiem varot nosaukt «iekšējās cilvēciskās attiecības kolektīva iekšienē», kurām vajagot laiku, kamēr tas viss nostabilizējas. (Vēl joprojām algas tiekot rēķinātas pēc diviem «trekiem».) I. Muižnieks arī atzina, ka pārsteidzīgi apsolījuši atstāt RPIVA ēkā, kurā tā esot darbojusies līdz šim. Ja būtu salikuši kopā jau tagad, tad integrācija noritētu vieglāk. Gluži par zaudējumu to nevarot nosaukt, taču LU nākas vairāk domāt arī par izglītības kvalitāti un pieejamību. Tāpat bažas rada tas, ka LU kopējie rādītāji varētu nobraukt zemāk zinātnisko publikāciju un to kvalitātes ziņā, ko ņem vērā starptautiskie reitingi. Diemžēl no RPIVA pārnākušajam akadēmiskajam personālam (kopumā 48 cilvēki) kontā to esot krietni mazāk nekā LU «pūrā». J. Stonis piebilda, ka patiesībā neviena publikācija nav nākusi klāt. Patlaban gan tas vēl nav ietekmējis starptautiskos reitingus un tie abos palikuši tādi, kādi ir, taču nākotnē gan tas varētu notikt, atzina I. Muižnieks, piebilstot, ka pārāk nopietni ņemt vērā šos reputācijas rādītājus nevajag. Būtiski ir, kam tos izmanto, jo tie vairāk tomēr ir mārketinga triki. Problēmas varot būt arī ar akreditāciju, jo jādomā, kā visu daudzveidību klāstu un arī filiāļu skaitu organizēt un uzturēt.
LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā Ina Druviete gan uzskata, ka vēl par agru izdarīt galīgos secinājumus. Var, protams, strīdēties, vai tik ātrs process (nepilna gada laikā bija jāpabeidz apvienošana) bija ieguvums vai zaudējums, un viņa vairāk sliecoties uz to, ka tomēr ieguvums un patiesībā viss noticis salīdzinoši gludi. Attiecībā uz pārņemtajām programmām - tās prasās izvētīt, jo ir tādas, kas pilnībā pārklājas ar LU piedāvātajām, vēl citas - daļēji, un tikai daļa esot unikālas. I. Druviete atgādināja, ka LU pirms apvienošanas bija 13 000 studentu, kamēr RPIVA to bija ap 3000. Šobrīd LU studentu skaits ir vairāk nekā 15 500. No RPIVA uz LU pārnākuši 2244 studenti, 115 - uz Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, vēl četri - uz Daugavpils universitāti, viens - uz Liepājas universitāti. Reģionos saglabātas arī visas akadēmijas astoņas filiāles, no kurām lielākā ir Cēsīs ar 423 studentiem (šogad tur iestājās 116), vismazākā - Madonā (šogad iestājās 16). LU plānojusi paplašināt piedāvājumu struktūrvienību studentiem, un par to tiek runāts ar pašvaldībām un uzņēmējiem, lai vienotos, kas tieši būtu nepieciešams to darba tirgū. Par to, cik rentabli uzturēt ir filiāles, rektors izvairījās teikt, tikai pasmaidīja, ka RPIVA apgalvojusi, ka jā, tad jau tā arī laikam esot. Vaicāts, vai uzņemšanas rādītāji būtu sliktāki bez RPIVA programmu studentiem, I. Muižnieks teica, ka arī tad LU rādītāji nebūtu slikti, jo, ja LU programmās pērn tika uzņemti 3320, tad šogad 3380 studenti, kas pēdējos gados, kad notika nemitīga lejupslīde, ir pirmais kāpums uz augšu.
Cik izmaksāja augstskolu apvienošanās, J. Stonis nenosauca, vien paskaidroja, ka komisijas darbu apmaksājušas pašas augstskolas. Savukārt par ieņēmumiem: 28. septembrī, gatavojot gala norēķinu, RPIVA kasē bija atlikuši 1,5 miljoni eiro, ko savā starpā pamatā sadalījusi LU un Mūzikas akadēmija.