Vidusskolēnu skaitu normēs, bet skolas neslēgs
Ministru kabinets (MK) noteiks minimālo skolēnu skaitu tikai vidusskolas posmā, ne 7. līdz 9. klasēm. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atkāpusies arī no sākotnējā uzstādījuma – aizliegt atvērt 10. klasi, ja noteiktā daudzuma nebūs. Valsts maksāšot par esošo skolēnu skaitu, un pašvaldības varēs piemaksāt iztrūkstošo summu programmu nodrošināšanai. IZM gan solās pievērst pastiprinātu uzmanību kvalitātes kritērijiem, ko arī izstrādās MK.
Līdz šim tikuši nosaukti dažādi skaitļi, kādi būtu vajadzīgi vidusskolas posma saglabāšanai - 27, 32, 150, 250. Optimālā skolu tīkla pētījumā, izvērtējot vidusskolu saglabāšanu, akcentēti kvantitatīvie rādītāji, kvalitatīvos (augsti centralizēto eksāmenu rezultāti) pieminot tikai garāmejot. Daudzas vidusskolas ieteikts reorganizēt, daļu pašvaldību (pat lielu) atstājot pavisam bez vidējās izglītības iestādes. Lai gan arī tagad IZM uzsver nepieciešamību noteikt minimālo skolēnu skaitu, nu tā atsaucas arī uz kvalitāti: ja mazā skolā tā būs augsta, tā arī turpmāk varēs palikt savā statusā un valsts maksās par tiem skolēniem, cik to ir, taču pašvaldībām vajadzēs trūkstošo summu piemaksāt, Saeimas Budžeta un finanšu komisijā skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Viņš piebilda, ka klasē ar 5, 6 vai 7 skolēniem pedagogs, vienā skolā strādājot, var nopelnīt tikai 90 līdz 130 eiro. Līdz ar to - diez vai šāda skola ar tik nekonkurētspējīgu atalgojumu varēs noturēt skolotājus. «Minimālā skolēnu skaita noteikšana 10. līdz 12. klasēs visās vidējās izglītības iestādēs ir ļoti būtisks solis, lai varētu sakārtot vidusskolu tīklu. Paliek, protams, jautājums par 7. līdz 9. klasēm, jo pašlaik šajā posmā daudzās izglītības iestādēs ir nopietnas problēmas, piemēram, ar daļu mācību priekšmetu pasniegšanu. Proti, tie netiek pasniegti mēnešiem ilgi,» teica K. Šadurskis. IZM esot apņēmības pilna stingrāk vērtēt skolu akreditāciju - tā līdz šim acīmredzot esot bijusi pārāk liberāla. Iespējams, ka biežāk notiks arī ārkārtas akreditācijas. Ja pārbaudē atklāsies, ka kvalitātes kritēriji skolā netiek izpildīti, tad gan IZM panāks to, ka to slēdz.
Komisijas vadītājs Jānis Vucāns informēja: izskatās, ka IZM «izdara spiedienu ar naudas nepietiekamību». Bet deputāts Ints Dālderis bija skarbs: kāpēc gan MK varēs noteikt skolēnu skaitu tikai 10. līdz 12. klašu posmā, bet ne visos pārējos? Vai tad neuzticoties savai valdībai? Tik un tā nonākšot pie tā, ka būs jānosaka šādi ierobežojumi. Tagad IZM, pakļaujoties pašvaldību spiedienam, atkāpusies no saviem uzstādījumiem, kas nav pareizs solis.
Par iespēju noteikt ne tikai minimālo, bet arī maksimālo skolēnu skaitu viedokļi atšķīrās. IZM solās tikai aprakstoši to noteikt, neminot konkrētus skaitļus. Nozares arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga ieteica tādu iezīmēt - turklāt visās klašu grupās, jo nereti skolas, ievērojot to, ka princips «Nauda seko skolēnam» paredz - jo vairāk bērnu, jo vairāk naudas, uzņem pārāk daudz audzēkņu. Klasē, kurā ir 28 un vairāk skolēnu, diez vai iespējams nodrošināt individuālu pieeju un kvalitatīvi ieviest jauno mācību saturu.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzskata, ka MK var noteikt kritērijus un kārtību, taču nevajag ierakstīt ierobežojošas normas, kas attiecas uz skolēnu skaitu.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietniece Aija Mazitāne vērsa uzmanību, ka šie jautājumi nav izdiskutēti. Arī par maksimālo skaitu, it īpaši ņemot vērā jaunos higiēnas noteikumus, kuros paredzēts, ka vienam skolēnam vajadzīgi divi kvadrātmetri telpas.