Ieviešot skolās jauno mācību saturu, būtiski ir, kā to praksē īstenos pedagogi. Tas nozīmē, ka augstskolām, gatavojot jaunos skolotājus, vajadzēs piedāvāt jaunas programmas. Ir arī plānotas citas izmaiņas, kuru ieviešanai kopumā jau tiek ieguldīti 3,5 miljoni eiro no valsts budžeta, taču nozares ministrija vēlētos saņemt vēl 3 miljonus eiro – valsts pētījumu programmai pedagoģijas zināšanu bāzes izveidei.
Gatavojot jaunos pedagogus, akcents būtu liekams uz šādām vērtībām: valsts, godīgums, atbildība, atvērtība, attīstība, bērns, zināšanas, cieņa, uzticamība, sabiedrība, drošība, ētiskums, kritiskā domāšana, līderība, radošums un analītiskā domāšana, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā klāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāja Agrita Kiopa, uzsverot, ka pedagogs ir stingri reglamentēta profesija, kura iegūstama atbilstoši standartiem un kritērijiem. Tās iegūšanas ceļi ir šādi: pēc tam, kad ir jau augstākā izglītība kādā interesējošā jomā (bet ne pedagoģijā) un ir skaidra motivācija kļūt par pedagogu, otrs - pēc vidējās izglītības ar skaidru mērķi mācīties pedagoģiju. Pirmajā variantā - ar jau iegūtu bakalaura grādu (vai paralēli mācībām) var studēt gadu ilgā programmā, kurā uzsvars likts tieši uz pedagoģiju. Savukārt maģistrantūrā studējošie kļūtu par «pārmaiņu aģentiem», kas vairāk centrētos uz pētniecību un didaktiku, līderības un vadības prasmju attīstīšanu, bet doktorantiem domātā programma būtu vienota visām augstskolām, skaidroja IZM pārstāve Dace Jansone. Viens no mīnusiem šobrīd ir ļoti sadrumstalotās pedagoģijas studiju programmas, tāpēc vajadzētu panākt to optimizāciju - no 55 līdz 29 un lai tās būtu brīvāk kombinējamas. Jo, kā rāda pieredze, strādājot nelielās skolās, slodzi savākt var tikai tad, ja pasniedz vairākus priekšmetus. Arī vairāki klātesošie komisijas sēdē vērsa uzmanību uz to, ka nepietiek, ja skolotājs var mācīt divus priekšmetus, būtu labi, ja tie būtu četri un pat vairāk - kā tas jau ir sākumskolas posmā.
Turpmāk lielāka uzmanība tiks pievērsta arī jauno pedagoģijas studentu uzņemšanai. Pirmkārt, triju gadu laikā pakāpeniski tiks samazināts budžeta vietu skaits par 20% (kopumā sešās augstskolās pietiktu ar 500 studentiem), otrkārt, uzņemot vērība tiks pievērsta motivācijai, treškārt, studentiem tiks nodrošinātas lielākas prakses iespējas. Ieekonomētā nauda tiks novirzīta pedagogu sagatavošanas kvalitātes stiprināšanai, solīja A. Kiopa. Šobrīd augstskolas jau gatavojot savus pedagoģijas izglītības programmu modernizācijas plānus, kurus tās prezentēs nākamajā gadā paredzētajā konferencē, bet studiju programmu saturs varētu dienasgaismu ieraudzīt aprīlī. Kopumā gan modernizācijas process varētu ilgt līdz 2023. gadam. Iecerēts vēl viens jauninājums - skolotāja kā reglamentētas profesijas nostiprināšanai piesaistīt sertificēšanas sistēmas veidošanai skolotāju profesionālās organizācijas (piemēram, dažādas mācību priekšmetu skolotāju asociācijas), paredzot tam arī finansējumu - 400 000 eiro gadā. A. Kiopa arī akcentēja nepieciešamību pēc valsts pētījumu programmas izveides pedagoģijā, jo šobrīd tai tiek pavisam neliels budžeta finansējums.
***
Studiju programmu satura veidošanas pamatprincipi
Attīstība - bērnu, ģimenes, skolas un sabiedrības vajadzību modelēšanā balstīti profesionālās attīstības plāni
Kompetenču pieeja - pētniecībā balstīta integrācija ar jauno izglītības saturu un kompetenču jomām
Prakse - mērķvirzīta prakses un studiju, un pētniecības mija, mentoru un atbalsta sistēma
Vērtības - cilvēkdrošības, zināšanu, zinātnes kultūras un vērtībizglītības jautājumi, sadarbības programmas
Tehnoloģijas - integrēti veidots studiju process (t.sk. saturs)
Speciālā pedagoģija - iekļaujošās izglītības un speciālās izglītības pamatkompetences visiem topošajiem skolotājiem
Avots: IZM