Šobrīd profesionālās izglītības skolas ir gan valsts, gan pašvaldību padotībā. Un tas nozīmē ne tikai atšķirīgu dibinātāju, bet arī finansējumu, tostarp stipendijām, kas var būt, sākot no desmit līdz 150 eiro mēnesī. Nākamgad, izstrādājot jauno profesionālās izglītības finansēšanas modeli, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) solās izskatīt iespēju šo nevienlīdzību novērst.
Patlaban valsts pārziņā ir 18 profesionālas izglītības kompetenču centri (PIKC) un trīs profesionālās izglītības vidusskolas - Rīgas 3. arodvidusskola, Rīgas tirdzniecības profesionālā vidusskola un Aizkraukles profesionālā vidusskola. Vēl 2016. gada 1. janvārī bija desmit pašvaldību arodizglītības iestādes, bet nu palikušas astoņas. No tām četrām ir PIKC statuss: Cēsu profesionālajai vidusskolai, Jelgavas amatu vidusskolai, Kuldīgas mākslas un humanitāro zinību vidusskolai un Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolai (Saules skolai).
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja: kopš 2010. gada, kad daļa valsts profesionālo skolu nonāca vietvaru valdījumā, ir tapuši trīs IZM informatīvie ziņojumi, solot izstrādāt profesionālās izglītības finansēšanas modeli. Taču uz priekšu nekas nav pavirzījies, vien atkal solīts, ka tas notiks 2018. gada maijā. Tāpat nav atrisināts jautājums par audzēkņu stipendijām. Uz pašvaldību dibinātajām profesionālās ievirzes skolām neattiecas kopējā kārtība, līdz ar to tās maksā audzēkņiem savu iespēju robežās. «Pašvaldības piekrīt, ka tām jāuztur skolas, taču tas neattiecas uz stipendijām. Beidzot jāatrisina šis jautājums, jo izglītojamajam ir jābūt vienādām tiesībām - vienalga, vai viņš mācās valsts vai pašvaldības dibinātajā iestādē. Līdzekļu pārdali starp vietvarām un valsti jārisina citādā veidā, nevis uz audzēkņu rēķina,» uzsvēra I. Dundure, atgādinot, ka profesionālā izglītība ir valsts kompetencē. Patlaban amplitūda summās ir ievērojama: sākot no 10 līdz pat 150 eiro (tik liela tiek par sasniegumiem mācībās un sabiedriskajā darbā). Vidēji gan tie esot 40 eiro. Ja grib panākt, lai puse no pamatskolas beidzējiem izvēlas apgūt profesiju (šāds rādītājs vēl nav sasniegts), tad viens no galvenajiem jautājumiem ir stipendijas. I. Dundure ieteica vidējā izglītības pakāpē atteikties no pašvaldību savstarpējiem norēķiniem, kā arī rosināja ieviest vēl citus uzlabojumus attiecībā uz profesionālo skolu audzēkņiem, nodrošinot viņiem bezmaksas ēdināšanu un kopmītnes. Šādi bonusi mazinātu izglītojamo atbirumu šajās mācību iestādēs.
IZM Izglītības departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības jomā Inta Šusta skaidroja, ka drīzumā dienasgaismu ieraudzīs Rīgas Tehniskās universitātes pētījums attiecībā uz profesionālās izglītības programmu finansējuma modeli, un tad, balstoties uz to, IZM izstrādās līdz 2018. gada maijam savu piedāvājumu. Viņa arī piebilda, ka stipendijas vai alga ir obligāts nosacījums darba vidē balstītām mācībām. Kā pluss tika minēts arī tas, ka no nākamā gada arī profesionālo skolu audzēkņu vecāki varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu.
Valsts izglītības satura centra Profesionālās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals akcentēja: kamēr pret valsts un pašvaldības mācību iestādām nebūs vienotas attieksmes un statusa, tikmēr situācija būs tāda, kāda tā ir šobrīd - nevienlīdzīga izglītojamiem.