Augstskolām budžeta vietu par maz

© Aivars Ķesteris/f64

Patlaban 16 augstskolās kopumā ir 23 533 budžeta vietas. Drīzumā sāksies studentu uzņemšana, un šis ir viens no svarīgākajiem punktiem piedāvājuma klāstā. Augstskolas atzīst, ka būtu nepieciešams lielāks brīvo vietu apjoms, jo tikai daļā programmu to netrūkst. Svarīgi ir arī saglabāt iespēju «pārmest» budžeta vietas no mazāk pieprasītām jomām uz populārākām.

Budžeta vietas tiek piešķirtas, ņemot vērā vairākus kritērijus, tostarp - studējošo skaitu programmā kopumā (piemēram, bakalauriem - 60, maģistriem - 30), un uz visu kalendāro gadu. Lielākoties to sadalījums paliek nemainīgs vairākus gadus pēc kārtas. Tā tas ir arī Daugavpils universitātei (DU), apliecina tās mārketinga direktors Jānis Kudiņš.

Ekrānšāviņš no avīzes

Arī Latvijas Universitātē (LU) situācija pēdējos piecos gados nav īpaši mainījusies un cipars turas ap 5000

Lai gan pavisam ir 1415 vietas, 839 no tām ir Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piešķirtās, bet pārējās dotē pati augstskola. «Īstenībā tas skaitlis ir konstants, un visu parasti aizpildām. Ar ministriju vienīgi ir saruna par to, vai dažu programmu neaizpildītās vietas varam pārmest uz tām, kur ir lielākais pieprasījums,» skaidro DU mārketinga direktors. Šoreiz, plānojot 2019. gada sadalījumu, ar IZM runāšot par budžeta vietu palielinājumu Daugavpils Medicīnas koledžā, kas no šā gada 1. marta ir augstskolas struktūrvienība. Līdz šim tajā bijušas 30 «brīvās» vietas pirmā līmeņa studiju programmā, kas gatavo ārsta palīgus. Tā kā šo speciālistu akūti trūkst Daugavpils medicīnas iestādēs, vajadzētu vismaz 50 studentiem dotēt mācības koledžā. Diemžēl maksas studijas izvēlas retais šajā jomā, jo tās nav no populārākajām.

Arī Latvijas Universitātē (LU) situācija pēdējos piecos gados nav īpaši mainījusies un cipars turas ap 5000, norāda LU Studentu servisa departamenta direktora vietniece Inese Leduskrasta. Audzis vienīgi ir bāzes finansējums vienai studiju vietai. Daļai programmu, kā matemātiķiem, fiziķiem, «datoriķiem», budžeta vietu pietiek, taču ir kur to pietrūkst. Tā tas īpaši ir ar mediķiem, un, salīdzinot ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), valsts dotācija šajās programmās ir daudz mazāka. Arī pedagogiem pēc apcirpuma šogad un nākamgad šis rieciens kļūst plānāks.

Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) jau tradicionāli ir vislielākais budžeta vietu skaits - vairāk nekā 6000. Ļoti sāpīgs bijis pamatīgais grieziens pirms pāris gadiem, kad par 2000 samazinājās vietu skaits. To izjūtot vēl šobrīd, jo patiesībā tās vajadzētu vēl vairāk - ap 8000, teic RTU Studiju departamenta direktore Ilze Birzniece. Tā, kā esošās sadalītas, esot pieņemami - atbilstoši darba tirgus prasībām. Protams, tas ir kompromiss.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais