Aizliegums studēt krievu valodā - vai uzkāpsim uz jau zināmā 2000. gada grābekļa?
Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Augstskolu likumā, kas tostarp liedz privātajām augstskolām īstenot studiju programmas krievu valodā.
Izmaiņas stāsies spēkā 2019. gadā, bet absolvēt uzsāktās studijas būs iespēja līdz 2022. gada noslēgumam. Neatkarīgās uzrunātās augstskolas un studentu pārstāvji ir vienisprātis: šāds solis sāpīgi iecirtīs Latvijas ekonomikai. Privātās augstskolas nav gatavas padoties un klusi piekrist izmaiņām likumā.
Studijas krievu valodā jau ir aizliegtas arī valsts augstskolās, bet atļautas (ar vairākiem ierobežojumiem) Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs, biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis uzskata: «Katrs nepārdomāts satricinājums kavē augstākās izglītības sistēmas attīstību. IZM priekšlikums Augstskolu likuma grozījumiem par studiju programmu valodu negatīvi ietekmētu augstākās izglītības eksportu. Šādu izmaiņu gadījumā prognozēju ārvalstu studentu skaita samazināšanos, kas automātiski nozīmē ieņēmumu samazināšanos valsts budžetā kopumā.»
Savukārt Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA attīstības prorektors Igors Graurs uzsver: «Mēs neredzamam jēgu un argumentētu pamatojumu šim aizliegumam. Šāda lēmuma sekas izjutīsim kā būtisku triecienu Latvijas ekonomikai. Ministrijas apgalvo, ka nekur citur Eiropas Savienībā studijas nav pieejamas krievu valodā. Tā nav patiesība - pat tepat kaimiņos, Lietuvā, studēt iespējams arī krievu valodā, arī Polijā ir vismaz četras augstskolas, kas piedāvā studēt krievu valodā. 2000. gadā Latvija bija sasniegusi vērā ņemamus rezultātus augstākās izglītības eksporta jomā, bet togad tika pieļauta vēsturiska kļūda, būtiski ierobežojot gan krievu, gan ES valodu izmantošanas iespējas valsts augstākās izglītības iestādēs. Strauji saruka ārvalstu studentu skaits: dažu gadu laikā no astoņiem līdz vienam procentam no studējošo kopskaita. Bija vajadzīgi 15 gadi, lai atgūtos un rādītāji redzami uzlabotos. Tagad atkal pieļaujam identisku kļūdu.»
Kā norāda I. Graurs, drīzumā notiks augstskolas pārstāvju tikšanās, lai izlemtu, kā rīkoties tālāk.
Pret šiem grozījumiem iebilst arī Latvijas Studentu apvienība (LSA). «Pat ja visi Latvijas vidusskolu absolventi būs spējīgi uzsākt studijas programmās, kas tiek īstenotas latviešu valodā, īstie zaudētāji būs augstskolas, kuras fokusējas uz izglītības eksportu.
***
uzziņai
Pērn katrs trešais privātajās augstskolās studējošais jeb 4527 personas studēja krievu valodā, vēl 1582 studējošie jeb 10% mācījās bilingvāli vai multilingvāli, kur viena no studiju valodām ir arī krievu.