Mākslas akadēmija kopj savus īpašumus
Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), kura nākamgad svinēs 100 gadu jubileju, soli pa solim cenšas sakārtot un modernizēt savus īpašumus. Diemžēl kopš Latvijas neatkarības iegūšanas valsts nav nopietni investējusi nacionālajā mākslas un dizaina augstskolā. Atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, kas savējās ir ieguldījušas apjomīgus līdzekļus. Nākamnedēļ durvis vērs Igaunijas Mākslas akadēmijas jaunā ēka – tā rekonstruēta par vairāk nekā 16 miljoniem eiro.
«LMA ēka Oskara Kalpaka bulvārī 13 ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, līdz ar to tā uzturēšana prasa vairāk līdzekļu nekā «parastas ēkas». Pat apkurei tēriņi ir lielāki, jo nevaram kā blokmājai ielikt pakešu logus, kas samazinātu siltuma zudumus. Taču tas netiek ņemts vērā, un finansējums visiem tiek piešķirts vienāds,» teic LMA rektors Kristaps Zariņš. Cik nu atļauj līdzekļi, nams pa drusciņai vien tiekot atjaunots. Arī pašlaik vairākās telpās notiek kosmētisks remonts. Idejas līmenī joprojām palikusi ideja par bēniņu, kuros jau daļēji notiek studiju process, pārbūvi, bet tam būtu nepieciešami 1,2 miljoni eiro. Protams, kā skaists piemērs, kā var pārdzimt sena ēka, ir kaimiņos esošais Mākslas muzejs, kurā pēc rekonstrukcijas apmeklētāju skaits ir ievērojami pieaudzis. LMA tādu investīciju nav, tāpēc savu saimniecību cenšas sakārtot soli pa solim. Zināmā mērā tas nav slikti, jo ir iespēja «izvērtēt un nesasteigt lietas», atzīst rektors. Taču prieks arī par mazumiņu. Lūk, šopavasar izdevies ierīkot zaļo atpūtas vietu pie LMA ēkas. Tās iekārtošanā daudz darīts pašu spēkiem - arī liela daļa augu iedāvināti. Paši, ieskaitot augstskolas vadību, stādījuši, laistījuši, ravējuši un kopuši. Sēdvietas tapušas no norakstītajiem skolas krēsliem, kuri pārkrāsoti Luksemburgas dārza solu tonī un nu sākuši jaunu dzīvi. «Šī vieta ir labs pierādījums tam, ka daudz ko var paveikt ar nelieliem līdzekļiem un labu gribu,» uzsver K. Zariņš.
Pašlaik LMA jaunākais «garabērns» ir LMA Tēlniecības katedras dibinātāja Konstantīna Rončevska vārdā nosauktās tēlniecības un metāla dizaina darbnīcas Avotu ielā 36a, kuru izveidē Rīgas dome ieguldījusi 456 000 eiro. Pēc šīs veiksmīgās sadarbības ir paredzēts ar galvaspilsētas pašvaldību izveidot arī galeriju, kuras saturu nodrošinās LMA.
Paralēli tam sākts darbs pie kādreizējā akadēmijas rektora Jāņa Kugas nama, kas ir LMA īpašums, atjaunošanas Ikšķilē. Jau pasen tajā bija plānots radīt mūsdienīgu starptautiska mākslas un dizaina rezidenci. Nu, pateicoties Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, ir cerība, ka nākamgad uz akadēmijas simtgadi tas iegūs jaunu elpu. Augstskolu atbalsta arī Ikšķiles novada pašvaldība, ar kuru parakstīts sadarbības līgums. Šobrīd pieejamais finansējums gan neļaus īstenot visas ieceres, tāpēc iztrūkstošajai daļai meklēšot citus avotus. Jāpiebilst, ka aizvadītajos gados no jauno mākslinieku darbu izstādes, labdarības akcijas un gadatirgus Jarmarka ieņēmumiem daļa tika ziedota LMA piederošo telpu restaurācijai un remontam, kā arī Jāņa Kugas mājas atjaunošanas projektam.
Tāpat ar Kultūras ministrijas un VAS Valsts nekustamie īpašumi gādību, ieguldot ES līdzekļus, tiek sakārtotas telpas Aristīda Briāna ielā 13. Projekts varētu tikt pabeigts tuvāko gadu laikā, izveidojot prototipēšanas darbnīcu Rīga Makerspace, kur būtu vieta formveidei, kokapstrādei, metālam, modei, digitālo mediju studiju darbībai. Tā būtu iespēja radošas idejas īstenot eksperimentālā veidā, lai pēc tam rastos sasaiste ar potenciālo ražotāju.
Palēnām, pateicoties sadarbībai ar Kuldīgas pašvaldību, konkrētākas aprises iegūst arī LMA filiāles izveide Kuldīgā. Kopā ar Tartu Universitāti, Stokholmas Ekonomikas augstskolu Rīgā un Ķelnes augstskolu ir iecerēts izveidot starptautisku maģistrantūras programmu dizaina studijām (apmācības notiks pa posmiem katrā no minētajām valstīm). «Pretendēsim uz ES finansējumu, kas atbalstītu programmas izstrādi, un Erasmus Mundus maģistrantūras programmas finansējumu, kas ļaus nosegt izdevumus izglītošanai, dzīvošanai un stipendijām. Ja to izdosies saņemt, trīs gadus ar tās atbalstu varēsim īstenot programmu, bet pēc tam veidot to kā maksas izglītību, orientējoties uz ārzemju studentiem, kurus varētu uzrunāt arī tas, ka mācības notiek klusā, nepārapdzīvotā vidē,» ieceres ieskicēja K. Zariņš.