"Latvijas skolas somai" šogad – 1,7 miljoni eiro
Latvijas skolas soma ir lielākā valsts simtgades programma, kurai piecu gadu laikā plānots atvēlēt gandrīz 13 miljonus eiro. Šogad no 1. septembra līdz 31. decembrim tie būs kopumā 1,7 miljoni eiro, ko sadalīs visām skolām un tērēs skolēnu redzesloka paplašināšanai kultūras, zinātnes un citās jomās. Pašlaik izglītības iestādes gan vēl izvērtē iespējamo pasākumu plānu un cenu piedāvājumu, kas nebūt neesot ļoti demokrātisks un var ierobežot izvēli.
Minētā summa - 1,7 miljoni eiro - ir veidojusies, ņemot vērā skolēnu skaitu un reizinot to ar 7 eiro.
Tas ļaus 240 000 skolēnu klātienē izzināt un pieredzēt Latvijas dabas un kultūras vērtības, kā arī iepazīt zinātnes sniegumus un uzņēmējdarbības veiksmes stāstus. Finansējums tiks piešķirts izglītības iestāžu dibinātājiem - pašvaldībām, ministrijām, biedrībām, nodibinājumiem un komersantiem, kas īsteno pamata, vidējās un profesionālās izglītības programmas. Līdzekļi paredzēti, lai segtu ieejas biļešu maksu, transporta izdevumus, viesizrāžu un profesionālo radošo projektu un darbnīcu izmaksas. Nākamā gada sākumā finansējuma saņēmēji sniegs detalizētas atskaites par tā izlietojumu atbilstoši noteiktajām saturiskajām jomām, skaidroja Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Linda Pastare. Viņa norādīja, ka projekta īstenošanai KM ir izstrādājusi metodisko materiālu, kā arī apkopojusi un regulāri atjaunina informāciju par norisēm kultūras jomā. Izveidota arī Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogramma satura radīšanai. Viņa atgādināja, ka iniciatīvu Latvijas skolas soma ar dažādiem pasākumiem Rīgā un valsts reģionos atklās 6. septembrī.
Iepriekšējā gadā Latvijas skolas somas pilotprojektā piedalījās Brocēnu novads, kam dažādu kultūras un izglītojošo aktivitāšu vajadzībām bija atvēlēti 3000 eiro. Šī nauda iztērēta desmit pasākumiem visām novada skolām, piemēram, teātra izrādei, lekcijai par kora mūziku, Saldus novadpētniecības muzeja apmeklējumam. Lielākā daļa no aktivitātēm bijušas skolā, kas ļāva piesaistīt plašāku skolēnu loku, jo brauciens ārpus novada prasītu daudz lielākus tēriņus, teica Brocēnu vidusskolas direktors Egons Valters, piebilstot, ka arī pašvaldība ik gadu savu artavu dodot skolēnu redzesloka paplašināšanai. Viņš atzina, ka pilotprojekta laikā piedāvājums bijis daudz demokrātiskāks, proti, cenas bija zemākas, jo nebija konkurences. Šobrīd, iepazīstoties ar ieteikto pasākumu plānu un «preiskurantu», nācies secināt, ka summas ir krietni palēkušās uz augšu, un tas nozīmē, ka daļa sarīkojumu būs neaizsniedzami, lai arī cik lieliski tie būtu. Varot cerēt uz to, ka «tirgus sakārtos un noregulēs cenas». Dažādiem piedāvājumiem ir arī vecuma «cenzs», tas ir, tie ir paredzēti konkrētam vecumam. Bet lauku skolās, piemēram, 7. līdz 9. klašu skolēnu ir par maz, lai tikai viņiem «nopirktu izrādi vai lekciju». Taču piepulcināt mazākos arī nav jēgas, jo viņus tas neuzrunās.
Pilotprojektā piedalījās arī Daugavpils 10. vidusskola, kas ir mazākumtautību skola. Iedalīto summu dalījuši ar Vienības pamatskolu, un tās pieticis gana plašam pasākumu lokam, sacīja skolas direktore Valija Salna. Tagad, iepazīstoties ar piedāvājumu, esot apmulsuši. Salikt kopā ar finansējumu - tā, lai iekļautos tā noteiktajos rāmjos, nebūšot viegls darbs. Tāpat arī jāsasaista ar izglītības programmu. Nākas ņemt vērā arī to, ka mazākumtautību skolēnus valodas un mentalitātes dēļ ne viss projekta autoru ieteiktais uzrunājot. Turklāt gribas jau baudīt kultūras un citus labumus ne tikai uz vietas Daugavpilī, bet arī ārpus tās. Taču tādā gadījumā jārēķinās ar ievērojamiem ceļa izdevumiem, arī autobusā var sasēdināt, augstākais, divas klases. Tā arī pilotprojekta laikā varējuši uz Rīgas teātri un Nacionālo Mākslas muzeju, kura apmeklējums visiem paticis, aizvizināt tikai 40 bērnu.