Kādas novitātes skolās ienesīs jaunais pamatizglītības standarts?
Šobrīd jaunais pamatizglītības standarts, kas ir pirmais no lielajiem saturiskajiem dokumentiem, jau ir ieguvis tādu gatavības stadiju, lai nonāktu valdībā. Tas tiks ieviests no 2020. līdz 2023. gadam un paredz dažādas izmaiņas. Cita starpā arī lielāku brīvību skolām mācību procesa organizēšanā.
Šo dokumentu centrā ir vispusīgi attīstīts skolēns, kurš mācās ar prieku, ir ar iniciatīvu, sociāli atbildīgs, radošs darītājs un lietpratējs izaugsmē. Pats galvenais - ir Latvijas patriots, preses konferencē teica Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks. Ieskicējot atšķirības no pašreizējiem standartiem, viņš akcentēja, ka tie nebūs tik detalizēti un fragmentēti, bet kompleksi, apvienojot zināšanas, prasmes un attieksmes. Sasniedzamie rezultāti tiks definēti nevis atsevišķos mācību priekšmetos, bet sadalīti septiņās integrētās jomās: valodas, sociālajā, pilsoniskajā, kultūras izpratnes un pašizpausmes, dabaszinātnes, matemātikas, tehnoloģiju (tā ir jauna), kā arī veselības un fiziskās aktivitātes jomā. Jaunajā standartā, cerams, esot izdevies novērst pārblīvētību un satura dublēšanos, norādīja VISC vadītājs.
Līdz ar jauno standartu skolās ienāks lielāka patstāvība mācību procesa organizācijā.
Pārmaiņas notiks arī stundu sarakstā, lai gan «vairākums mācību priekšmetu saglabājas tā, kā mēs tos pazīstam». Jaunums ir - otrā svešvaloda jau 4. klasē (tagad tā ir no 6. klases), pasaules vēsture tiks mācīta vienoti ar Latvijas vēsturi (līdz šim tās tika nodalītas). Literatūra paliek kā būtiska kultūras un pašizpausmes sastāvdaļa, tāpat kā mūzika un māksla. Ir arī pilnīgi jauns modulis - drāma, kas ļaus skolēniem apgūt uzstāšanās prasmes. Ar jauno standartu pamatskolas dzīvē jau no 1. klases ienāks arī mācību priekšmets Dizains un tehnoloģijas (aizstājot Mājturību un tehnoloģijas), kas padziļināti tiks apgūts tālāk vidusskolas posmā. Pamatskolā tiks arī mācīta Datorika, kurā uzsvars likts uz programmēšanas prasmju attīstību. Bet 7. klasē atsevišķi tiks pasniegtas inženierzinātnes, skaidrojot skolēniem, kā top lietas. Lai pamudinātu jauno paaudzi vairāk kustēties, palielinās arī sporta stundu skaitu nedēļā - tās būs trīs.
Līdz ar jauno standartu skolās ienāks lielāka patstāvība mācību procesa organizācijā. Stundu skaits būs noteikts trīs gadu posmā, paredzot, ka ik gadu katra skola veido savu plānu - atļaujot mācību priekšmetos variēt stundu daudzumu uz vienu vai otru pusi 10% robežās. Tas darīts, lai labāk atbilstu katras skolas vajadzībām, elastīgi pieejot mācību saturam.
Līdz ar satura izmaiņām jāmainās arī vērtēšanai. Jo kam gan vecāki un skolēni vairāk pievērš uzmanību? Tiem mācību priekšmetiem, kuros ir centralizētie eksāmeni, atzina G. Catlaks, piebilstot, ka tas neesot pareizi, no pedagoģiskā procesa raugoties. Pārbaudījumi jāveido tā, lai tie būtu saistīti ar to, ko skolēns mācās katru dienu, un viņš saprastu, vai ir progress, vai vēl kas jāuzlabo. Līdz ar to vērtēšanai jākļūst pietuvinātākai ikdienas mācību procesam, nevis tikai gala vērtējumam, kas izteikts atzīmju formātā. Noteikti esot jāsamazina standartizētu un vienkāršotu izvēles atbilžu testu izmantošana, kur jāatbild - jā vai nē, pareizi vai nepareizi.
Pirmajās trijās klasēs būs jauna vērtēšanas metodika, ar iespēju noteikt apguves līmeņus, kas ļaus saprast, kas bērnam padodas un kas ne. Par eksāmeniem 9. klasi beidzot - kā jau ierasts, tie būs latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā. Būs arī ceturtais pārbaudes darbs, ko noteiks atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts pārbaudes norises laiku. Tas būs vai nu integrēts darbs, vai arī tiks rīkots pēc rotācijas principa - ietverot dažādus mācību priekšmetus. Absolvējot vidusskolu, būs obligātie eksāmeni atbilstoši apguves līmenim, bet par tiem informēs tad, kad dienasgaismu ieraudzīs vidējās izglītības standarts.