Drāma ap drāmu – pedagogi neizpratnē, kam vajag samudžināt mācību saturu

Sakarā ar iebildumiem, kas skar ne tikai nepietiekamo literatūras stundu skaitu, Valsts izglītības satura centrs pagarinājis priekšlikumu iesniegšanas termiņu jaunajam mācību saturam līdz 1. novembrim. Pedagogiem gan nav ticības, ka ierēdņi tomēr sadzirdēs viņus un ņems vērā viņu prasības. Jo, lūk, literatūras apcirptās stundas esot politisks kompromiss.

Latviešu un literatūras skolotāju asociācija joprojām nav saņēmusi atbildi uz savu vēstuli, kurā pieprasa nesamazināt literatūras stundu skaitu pamatskolas posmā un sniedz virkni vēl citu ierosinājumu - tostarp neieviest atsevišķu stundu drāmai, ne no projekta Skola 2030 vadītājiem, ne Valsts izglītības satura centra, ne Izglītības un zinātnes ministrijas, Neatkarīgajai teica asociācijas valdes loceklis, skolotājs Normunds Dzintars. Viņš ir pārliecināts, ka, par spīti klusumam no atbildīgo institūciju puses, šis dokuments ir jāaptur - nedrīkst darīt, kas ienāk prātā, neieklausoties praktiķu teiktajā. «Ir svarīgi izskaidrot valdībai, ka tādu dokumentu nedrīkst akceptēt. Kādu tad gribam audzināt jauno paaudzi, ja iznīcinām mācību priekšmetu, kas veido pilsonisko attieksmi?» sašutis ir skolotājs. Viņš to visu varot nosaukt vienīgi un tikai par neprātu. Viņš piedalījies latviešu valodas standarta izveidē, un lielākās bažas šobrīd - nav skaidrs, kā tas izskatīsies realitātē. Lai par to pārliecinātos, vajadzētu ilgāku aprobācijas procesu. Taču šajā gadījumā tā nav, jo laika limits, ko dzen piešķirtais Eiropas Savienības finansējums, liek visam skriet no muguras. Tāda pieeja nav laba. Pat padomju laikā mācību grāmatas tika soli pa solim «pārbaudītas» dzīvē - ieskaitot vingrinājumus, jo varēja izrādīties, ka tur ieviesušās kļūdas un pat skolotājs tos nevar izpildīt.

Arī Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas skolotājs Māris Bušmanis, kurš piedalījies literatūras standarta izstrādē, neslēpj - par šādu iznākumu bijis ļoti pārsteigts, jo šāda informācija iepriekš nekādā veidā nav izskanējusi. Tādu diskusiju par literatūras stundu skaitu samazināšanu neesot bijis! Kad pēc tam vaicājis projekta Skola 2030 vadītājiem, kāpēc tā, atbilde bijusi: tas bija politisks kompromiss! Taču - kas par to atbildīgs, tā arī īsti neesot skaidrs. Viņš ar pilnu pārliecību varot teikt, ka ar vienu stundu nedēļā sasniedzamos rezultātus nevarēs sasniegt. Un ja vēl svētku vai kāda pasākuma dēļ stunda izkrīt - tad nozīmē, ka jāaprobežojas ar vienu stundu divās nedēļās?! Lasīšanai laiks noteikti jāatvēl, un tieši vairāk stundas laikā - nevar to aizvietot ar drāmu vai interešu nodarbībām.

Tas, ka priekšlikumus var iesniegt līdz 1. novembrim, gan rada bažas, ka tas nedos iespēju jebko koriģēt tīri politiski, jo jaunais parlamentāriešu sasaukums sāks darbu no 6. novembra. Turklāt, kamēr sāks strādāt komisijas ar jauniem vadītājiem un jaunu sastāvu, atkal paies laiks. Vai tad vairs ko varēs mainīt. Vilciens sen nebūs aizgājis - lūk, šis jautājums paliek atklāts. Tā vien gribas piesaukt seno teicienu par karavānu, kas turpina vien iet uz priekšu.

Visa šī jezga ap koncepcijās balstītu mācību saturu un vēl citi «jauninājumi» likumdošanā N. Dzintaru pamudinājuši uzrakstīt Rūdolfa Blaumaņa mūsdienu variantu. Lūk, ieskats tajā: «Arvien vēl pūta dienvidus vakara vējš, un arvien vēl milzīgais ledus gabals peldēja un peldēja tālāk jūrā iekšā. Kārlēns, protams, nekavējās ne mirkli: ātri paķēra piezīmju grāmatiņu un izrēķināja, kāds ir vēja ātrums, viedtālrunī sameklēja, kāda ir vārdu savienojuma «dienvidus vakara» semantika, pārbaudīja, vai ūdens tuvojas sasalšanas temperatūrai, bet jūrā vis viņš nelēca, jo jaunajā skolā bija mācīts, ka viss jāizzina pašam, bet uz ledus gabala vēl atradās 13 zvejnieki un divi zirgi, kurus nevarēja atstāt nepētītus līdz pēdējam atomam.» Novelē ir arī ironiskas atsauces uz personas datu aizsardzību: «Skaru Juris, kuram mājā bija laulātais draugs A ar bērniem 1A, 2A un 3A, tomēr no izmisuma bija ļāvies pārvarēties, bija ielēcis ūdenī.» Visu noveli ir iespējams izlasīt nākamajā lapā.