KARJERA. Mūzikas skolotājs: Esmu īstajā vietā un darbā

GANDARĪJUMS. Aigars Krekels ir gandarīts, ka strādā skolā, jo ir lieliski darīt ko tādu, kam drīz vien redz atdevi © Ģirts Ozoliņš, F64 Photo Agency

Preiļu novada Salas pamatskolai un Preiļu 2. vidusskolai ir paveicies, jo tajās mūziku māca jauns un enerģisks skolotājs Aigars Krekels. Vietējais preilēnietis, kurš pēc studijām Daugavpils universitātē atgriezies dzimtajā pusē un jūtas īstajā vietā un īstajā darbā. Vada gan pieaugušo, gan bērnu folkloras kopas. Rīko dažādus pasākumus, kuros obligāta sastāvdaļa ir mūzika.

Pirms ģimnāzijas absolvēšanas Aigars kādu brīdi svārstījies par tālāko dzīves ceļu, taču skaidrs bijis viens - tas būs saistīts ar mūziku. Jo tai ir tiešām ļoti svarīga vieta viņa dzīvē. Jau no bērnības. Tētis spēlējis akordeonu (arī pats to tagad spēlē), arī vectēvs un citi tuvinieki bijuši muzikanti. Viens no vectēva brāļiem bijis skolotājs. Izlēmis - lai būtu pedagoģija! Un jau drīz vien sajutis, ka tā ir īstā lieta. Arī prakse nesabiedējusi. Kad līdz augstskolas beigšanai palicis pusgads, nācis piedāvājums no Preiļu puses - Salas pamatskolas, kur mūzikas skolotājai bijusi pārāk liela slodze, jo viņas pamatdarbs bijis Aglonā. Saticies ar iepriekšējo skolas direktori, un izrunājušies - kas un kā. Un alga nebūt neesot bijis pirmais jautājums, jo galvenais bija - lai patiktu darbavieta. Tā arī sācis te strādāt, un nu jau pagājuši četri gadi. Protams, tik mazā skolā, pat pirmsskolu paņemot klāt, slodze neiznāk, tāpēc jau otro gadu piestrādājot Preiļu 2. vidusskolā. Atšķirība, protams, jūtama. Salas pamatskolā uzrunājot siltā latgaliskā vide. Gan pedagogi, gan skolēni te bieži runā latgaliski. Preiļos tomēr ir pilsētas skola, skolēnu daudz vairāk un kopējā gaisotne ir citāda.

Ģirts Ozoliņš, F64 Photo Agency

Folkloras kopas un pasākumi

Patlaban gan pats nedzied, bet pirms kāda laika to darījis skolotāju korī Latgale un vīru vokālajā ansamblī. Iespējams, ka atsākšot. Taču zināmā mērā to kompensē ērģelnieka pienākumi Pieniņu Romas katoļu baznīcā Riebiņu novadā. Darba jau netrūkst, jo ir mācību stundas, ir interešu izglītība. Un kur tad vēl dažādi pasākumi. Kā teikusi viena viņa kolēģe: bez dziesmām taču nevar iztikt nevienā sarīkojumā! Piemēram, Dziedošās ģimenes, kreiļu, dvīņu saieti. Dziesmu svētki. Pērn Janīna Kursīte-Pakule bija atbraukusi folkloras ekspedīcijā. Jo te darbojas gan pieaugušo folkloras kopa Golūda, gan arī bērnu folkloras kopa Dzeipureņš, kur piedalās skolēni no visām klasēm - krietns pulks iznāk. Prieks, ka jau pirmajā gadā izdevies tikt uz skolēnu dziesmu svētkiem. Tas tiešām bijis pozitīvs pārsteigums gan bērniem, gan viņu vecākiem. Katru gadu piedaloties Pulkā eimu, pulkā teku. Ciemojoties gan pansionātos, gan citās vietās, bieži tiekot lūgti kuplināt novada pasākumus. Šobrīd gatavojoties sagaidīt kaimiņu novada - Riebiņu folkloras ansambli. Draudzējoties ar dažādiem novadiem, jo tas paplašina redzesloku, raisa sadziedāšanās prieku. Pavasarī sarīkots Gandrīz 100 gadu dziesmai «Labs bij puika mūsu Jezups», kurā viesos atbraukuši balvēnieši (folkloras kopu tur vada Aigara kursa biedrene).

Bērni labprāt dzied

Lai turētos līmenī, regulāri mēģinot. Nereti arī starpbrīžos. Ir jau dzirdēts viedoklis, ka bērni nav atsaucīgi un negrib dziedāt ne korī, ne ansambļos. Viņš pārliecinājies, ka nav tik traki. It īpaši labi, ja to sāk darīt pirmsskolā, jo tad jau skolā kopdziedāšana tiek uztverta gluži organiski. Salas pamatskolā pirmajās četrās klasēs ansamblī jādzied obligāti, bet 5. līdz 9. klasēm - tā jau ir brīvprātīga lieta. Taču, izrādās, nav jāspiež - skolēni, arī puiši, nāk un dzied. Ne visi, taču tie, kurus interesē mūzika. Kad Aigaram vaicā, vai nenožēlo to, ka strādā skolā, tad var bez šaubīšanās pateikt - nē! Ir lieliski darīt ko tādu, kam drīz vien redz atdevi. Pirmajā gadā gan pārdzīvojis, ka bērni nedziedājuši. Jo šķitis - kā tas var būt? Visiem jādzied! Taču citi kolēģi mierinājuši, ka labi jau, ka to dara kaut vai daļa. Mazliet atslābis, un nu esot prieks, ka dziedātāju pulks aug. Esot pārliecināts, ka, strādājot ar katru individuāli, var iemācīt meldiņu noturēt. Ir tādi, kas labprāt dzied kopā ar citiem, bet atsevišķi ne. Kā veido repertuāru? Bija tāda Saunas pagasta teicēja Anna Romanovska. Viņas dziesmas ierakstījis viens no mazpulkiem, tās tad nu veido vienu repertuāra daļu. Taču ir arī citi skaņdarbi, tostarp tautā iemīļoti. Starp citu, Tēvu dienā, iestudējot programmu, izveidojuši skolotāju ansambli. Tad nu arī tas pa laikam «jāpadziedina».

Galvenais - muzicēt un dziedāt

Par jauno mācību saturu Aigars izsakās piesardzīgi - patlaban par to ļoti galvu nelauzot. Sakot jau, ka būs lielas pārmaiņas, taču, kamēr nav ne jaunie mācību līdzekļi, ne materiāli redzēti, tikmēr strādājot kā līdz šim. Jo galvenais taču ir mūzika un tās mīlestība. Iemācīt ritma izjūtu, dziedāt kopā un atsevišķi. Ja no 40 šīs skolas audzēkņiem desmit brauc uz Preiļu Mākslas un mūzikas skolu, tas taču ir rādītājs, vai ne? Viena meitene mācoties Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, bet vēl viena tikko beigusi Daugavpils universitāti un nu sākusi strādāt Preiļos. Vēl prieks par to, ka arvien vairāk jaunu ļaužu atgriežoties savā dzimtajā pusē. Ja viņam tagad piedāvātu braukt uz Rīgu, kur būtu labs darbs, alga un vēl citi bonusi, negribētu vis. Viņam pietiek ar vienu dienu, jau nākamajā griboties mājās. Arī brālis ar sievu dzīvojis galvaspilsētā, bet pēc tam atgriezies Preiļos.

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais