Preiļu pamatskola: Bērniem jāmācās kopā

VISI KOPĀ, nevis speciālas klases. Tā uzskata Preiļu 1. pamatskolas skolotāji: izglītības psiholoģe Līga Tumašova (pirmā no labās), skolas direktore Nora Šņepste un speciālās izglītības pedagoģe Anita Lauska. Bērniem jāmācās kopā, nodrošinot individuālo apmācību plānu tiem skolēniem, kuriem ir mācīšanās grūtības vai attīstības traucējumi © Ģirts Ozoliņš, F64 Photo Agency

Preiļu 1. pamatskolas iekļaujošās izglītības klasēs mācās 20 bērnu – nevienam no skolēniem nav bijis domas mācīties citur, ne arī vecākiem – bērnus iekārtot speciālajā skolā.

Skola Preiļos ir viena no tām, kurā jau sen var runāt par iekļaujošo izglītību. Pašlaik skolā ir trīs speciālās programmas, kurās kopā ar saviem vienaudžiem mācās 20 bērnu ar īpašām vajadzībām.

Jāļauj mācīties kopā

Par iekļaujošās izglītības pirmsākumiem skolā jāuzskata pedagoģiskās korekcijas klases, kurās mācījās bērni ar uzvedības un mācīšanās traucējumiem. Tās pastāvēja vairākus gadus, un kopumā šo programmu pabeidza divas klases - kopā 16 skolēnu. Skolas direktore Nora Šņepste atklāj, ka pedagogiem šāda formāta izglītības programmā bija vieglāk strādāt, arī mācību rezultāti bija labi, taču skolēni jutās sociāli diskriminēti, jo bija atsevišķi nodalīti no vienaudžiem. Tāpēc skola pieņēma lēmumu no šī modeļa atteikties un šādu izglītības programmu vairs nepiedāvāt. Pedagogu kolektīvs sapratis, ka šīs problēmas jārisina citādi, proti, atverot speciālās programmas, bet nenodalot bērnus ar īpašām vajadzībām atsevišķās klasēs, ļaujot viņiem mācīties kopā ar pārējiem, lai viņi nejustos atstumti.

Ekrānuzņēmums no avīzes

Izglītības psiholoģe Līga Tumašova atzīst, ka sākums nebija viegls. Bērniem pedagoģiski medicīniskā komisija deva savu slēdzienu, bet tas visbiežāk neko nemaina ne pieejā, ne atbalsta veidā, tik vien bija kā «zīmogs dokumentos». Skolai sākumā nebija ne pieredzes, ne zināšanu, kā to labāk darīt, trūka arī metodikas, piemēram, īpašu testu intelektuālo un kognitīvo spēju noteikšanai, bez kuriem strādāt šobrīd nav iedomājams. Taču semināros, kas tika rīkoti kā atbalsts šo programmu īstenotājiem, soli pa solim apguvuši nepieciešamo zināšanu bagāžu. Ar laiku radās iespēja sniegt atbalsta pasākumus bērniem, kā arī vispārizglītojošās skolās varēja īstenot speciālās programmas. Pašlaik Preiļu 1. pamatskolā tiek piedāvātas trīs speciālās programmas: bērniem ar mācīšanās traucējumiem, bērniem ar viegliem un bērniem smagiem garīgās attīstības traucējumiem. Kopumā skolā mācās 20 bērnu, kuriem nepieciešams īpašs atbalsts.

Atbalsts īstajā laikā

Liels pluss skolai ir atbalsta personāls. Preiļu pamatskolai logopēds, psihologs un sociālais pedagogs ir teju jau kopš skolas izveides pirms vairāk nekā 20 gadiem. Šobrīd šajā jomā darbojas speciālās izglītības pedagoģe Anita Lauska, sociālā pedagoģe Vineta Vjakse, logopēde Anita Prikule (1.-6. klase), Mārīte Šķestere un vēl citi pedagogi. Šo speciālistu palīdzību saņem ne tikai bērni ar speciālās izglītības vajadzībām, bet arī citi, kad tas ir nepieciešams. Tiesa, ne vienmēr vecāki uzreiz piekrīt tam, ka viņu bērnam jāsniedz īpašs atbalsts, jo grūti pieņemt, ka viņa atvasei ir kādi traucējumi. Bet nereti būtiski atbalstu nodrošināt jau sākumskolā, lai vieglāk ir turpmāk. Tādi piemēri ir. Lūk, viens no bērniem, kam jau pirmajā klasē tika sniegts individuāls atbalsts lasīt un rakstīt prasmes stiprināšanā, jau trešajā klasē matemātikas olimpiādē Latvijas mērogā bija viens no labākajiem. Svarīgākais īstais atbalsts īstajā laikā.

Parasti jau vecāki ar laiku saprot, ka tas ir tikai viņu bērnu labā, tāpēc piekrīt šiem atbalsta pasākumiem. Ja ar tiem nepietiek, tiek piedāvāta kāda no speciālajām programmām. Svarīgi, ka tad, ja rezultāti uzlabojas, programmu var mainīt. Katram no šiem bērniem reizi nedēļā ir individuālās konsultācijas. Divreiz gadā kopā ar vecākiem, skolotājiem un klases audzinātāju tiek izlemts, kuros mācību priekšmetos un cik liels atbalsts ir nepieciešams. Tiek izvērtēti arī rezultāti, attīstības dinamika. Ir iespējas piesaistīt arī skolotāja palīgu.

Mācības kopā, atbalsts individuāls

Svarīgi, ka bērni jebkurā gadījumā paliek savā klasē un mācības notiek integrēti, nodrošinot viņam individuālo apmācību plānu, jo gadiem gūtā pieredze rāda - tiem, kam ir viegla garīgā atpalicība vai mācīšanās traucējumi, iekļauties nav tik grūti. Taču, ja viņi klasē ir vairāki, tad gan būtu vajadzīgs skolotāja palīgs. It īpaši tad, ja ir bērnam ir nopietnākas psihiskas un garīgās veselības problēmas. Piemēram, ir bērni, kuriem traucē troksnis, un tas viņus izsit no sliedēm, radot uzvedības problēmas. Vienam pašam skolotājam, kuram ir jāstrādā ar pārējiem skolēniem klasē, nav viegli krīzes brīdī tikt galā ar bērnu. Tad tiek piesaistīts arī psihologs, kurš pastrādā ar bērnu individuāli. Šis speciālists darbojas arī projektā Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai PuMPuRS, kurā iesaistīti 13 bērni, arī tādi, kam ir mācīšanās traucējumi. Tā kā skolā ir daudz bērnu ar īpašām vajadzībām, jau otro gadu tiek īstenots Eiropas Savienības fondu projekts Atbalsts izglītojamiem individuālo kompetenču attīstībai, kas darbojas trijos virzienos. Tas ļāvis nodrošināt pilnu likmi speciālajam pedagogam, kas palīdz 1. līdz 6. klases audzēkņiem ar individuālām konsultācijām.

Atbalsta plecs

Sabiedrības integrācijas fondsPasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Latvijā

Daudziem Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem no 1. janvāra iznāks saskarties ar pārsteigumu, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālam “latvija.lv” vairs nevarēs piekļūt ar populāro autentificēšanās metodi, izmantojot internetbanku. Tāpēc labāk laikus saprast, kas notiek, un rīkoties tā, lai rodas mazāk neērtību.

Svarīgākais