Šobrīd vēl nav zināms, kurš vadīs Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). Partijas nebūt neraujas pēc tās grožiem. Ir izskanējuši vien pāris vārdi, viens no tiem – nacionāļu līderis Raivis Dzintars. Arī pašreizējais ministrs Kārlis Šadurskis bija paudis vēlēšanos turpināt šo darbu. Nozarē strādājošie gan uz portfeļu dalīšanu skatās bez entuziasma un cer, ka reformas tiks turpinātas, bet bez radikāliem grāvieniem.
Skolu direktori ar lielu interesi gaida jauno ministra kandidātu un jau «stājoties rindā» uz sarunām pie viņa. Jo svarīgi ir vienoties par to, kas valdības deklarācijā tiks ierakstītas izglītības jomā, teica Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas (LIVA) prezidents Rūdolfs Kalvāns, uzsverot, ka svarīgākais ir dialogs.
Sadarbību ar K. Šadurski LIVA vērtējot kā labu, taču to nevarot teikt par paša ministra, viņa biroja un viņa vadītās ministrijas sadarbību. Patiesībā vajadzētu būt tā, ka tā ir kā cimdam ar roku, taču tā vis neesot. Bet šāds modelis izveidojies pēdējo četru ministru laikā - tā ka tā jau veidojas kā tradīcija.
Ja K. Šadurskis vairs nevadīs IZM, tomēr svarīgi turpināt reformu gaitu. It īpaši tas attiecas uz skolu tīkla sakārtošanu. Tāpat jāstrādā būtu pie darba samaksas un pedagogu darba kvalitātes pakāpju modeļa, kas nav atzīstams par efektīvu.
Tiesa, komunikācija joprojām palikusi skarba, kas noveda pie nevajadzīgiem asumiem.
Vēstures skolotāju asociācijas vadītājs Valdis Klišāns, kurš izglītības sistēmā strādā jau vairāk nekā 30 gadu, atzīst, ka vēlētos redzēt ministra amatā tādu cilvēku, kurš ir par reformu īstenošanu sistēmiski un mērenā tempā, taču ne ekstrēmā veidā, proti, radikāli, kurš ir gatavs visu sagraut, lai sāktu savas reformas. Tas jau novedis pie tā, ka izmaiņas pie mums notiek kampaņveidīgi. Par to, ka K. Šadurskis paliek pie IZM stūres, viņam esot divējādas izjūtas: ar vienu roku esot par, ar otru - pret. Katrā ziņā, salīdzinot ar viņa iepriekšējo ministrēšanu, kad vēstures priekšmetu sadalīja atsevišķi kā Latvijas un pasaules vēsturi un noveda sabiedrību teju pie etniskā konflikta, šī esot «sakarīgāka». Un nevarot jau noliegt, ka ministrs ķēries pie tām lietām, par kurām iepriekšējie tikai spriedelēja. Tiesa, komunikācija joprojām palikusi skarba, kas noveda pie nevajadzīgiem asumiem.
Rēzeknes novada izglītības pārvaldes vadītājs Guntars Skudra rausta plecus: esot pieraduši pie tā, ka ik pēc pāris gadiem nāk nākamais ministrs. Pašreizējais ir uzsācis vairākas reformas, kas gan nav par labu lauku skolām. It īpaši jau Jāņa Turlaja izstrādātais ideālais skolu tīkla kartējums, kas izskatās kā Excel tabulas pārlikums uz papīra. Pamatojoties uz to, kad pašvaldība IZM prasot atbalstu - tai atbilde esot viena: slēdziet ciet vai apvienojiet. Tādu arī saņēmuši attiecībā uz trīs novada speciālajām skolām, kuru uzturēšanai vietvarai trūkst līdzekļu. Diemžēl priekšlikumi gan šajā jautājumā, gan darba samaksas, gan citos - netiek ņemti vērā. Cik reižu nebija tā, ka tiek apspriests kas viens, bet līdz Ministru kabinetam un Saeimai aiziet pavisam cits. Atver dokumentu un brīnies - pilnīgi neprognozējami, nopūšas G. Skudra. Pēdējā laikā negals esot ar IZM un citu iestāžu pēkšņiem pieprasījumiem pēc skaitļiem un datiem, kas jānodod jau nākamajā dienā. Vai ik dienu gaidot ar bailēm un bažām - kas nu atkal būs vajadzīgs?