KARJERA: Tīkla apkalpošanas inženieris – profesija, kas aizrauj

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Pasaulē ir neskaitāmi daudz profesiju: daļa no tām ir pazīstamas daudziem – par tām bieži runā, populāri ir konkrēto specialitāšu pārstāvji, par tām radies jau kāds priekšstats, bet ir virkne profesiju, kas saglabājušas savu noslēpumu. Piemēram, profesija – tīkla apkalpošanas inženieris, kas sevī ietver raibu darba pienākumu buķeti. Profesijas priekškaru Neatkarīgā lūdza pavērt Tele2 tīkla apkalpošanas inženierim Sergejam Zorinam.

Bez matemātikas nekādi

Sergejs ir studējis Rīgas Tehniskajā universitātē, apgūstot telekomunikācijas. Iegūts gan bakalaura, gan maģistra grāds. Vēl vidusskolas posmā Sergejs svārstījies starp divām studiju izvēlēm - telekomunikāciju un būvniecību. «Vasaras brīvlaikos radās iespēja pastrādāt celtniecībā, redzētais viesa pārliecību, ka šī nebūs mana īstā joma,» secina Sergejs. Viņš deva priekšroku telekomunikācijām un savā izvēlē nebija kļūdījies. Jauniešiem, kas arī lūkojas šajā studiju virzienā, Sergejs silti iesaka skolas laikā lielu uzmanību pievērst matemātikai un, ja ir tāda iespēja, apgūt rasēšanu. Šīs divas komponentes būs studiju procesā ļoti svarīgas.

Maģistrantūrā Sergejs nolēma akadēmisko zināšanu bāzi papildināt ar praktiskām iemaņām, uzsākot darba gaitas. Kādu laiku viņš strādāja uzņēmumā, kura pamatprofils ir radiosakaru un bezvadu telekomunikāciju iekārtu tirdzniecība, montāža, tehniskā apkalpošana, remonts. Tā brīža darbavietā viņa ceļi neviļus krustojās arī ar Tele2 - uzņēmums apkalpoja Tele2 tīklu. Laikā, kad Tele2 sāka pats veikt apkalpošanas darbus, arī Sergejs bija gatavs pārmaiņām savā profesionālajā dzīvē un pievienojās Tele2 komandai. Kā tīkla apkalpošanas inženieris.

Bailēm no augstuma - nē

Daļu no darba pienākumiem viņš var veikt birojā, piemēram, e-pastu izskatīšana, projektu izvērtēšana. «Ir darbi, kas ir paveicami tikai kopā ar kolēģiem no citām nodaļām, it sevišķi konsultācijas vajadzīgas projektu izskatīšanas laikā,» stāsta Sergejs. Esot birojā, atsevišķās bāzes stacijās radušās likstas var novērst arī attālināti - tehnoloģiju laikmetā tas nav nekas neiespējams. Taču nereti problēma ir atrisināma vien klātienē - tad Sergejs sēžas mašīnā un dodas uz konkrēto bāzes staciju. Vairāk nekā 1000 bāzes staciju ir izvietotas visā Latvijā, tāpēc, tā teikt, uz riteņiem, jāpavada gana ilgs laiks. Sergejs stāsta, ka aptuveni 10% viņa darba notiek birojā, bet lielākā daļa - ārpus tā. Dažreiz radušos ķibeli var atrasināt bāzes stacijas iekštelpās, bet gadās, ka jākāpj arī pašā tornī (60 līdz 120 metru augstumā), piemēram, ja vajadzīgs nomainīt antenu. Un jākāpj neatkarīgi no laika apstākļiem - snieg sniegs, līst lietus vai karsē saule. Vienīgi stipra vēja vai apledojuma gadījumā kāpšana izpaliek. Jāpiebilst, ka bāzes stacijas mēdz atrasties arī uz jumtiem, ūdenstorņos. Un visur jāspēj tikt klāt. Tāpēc bailes no augstuma nedrīkst piemist. Kā pozitīvāko darba šķautni Sergejs min iespēju doties mājās tad, kad darbs ir izdarīts, nevis kad pulkstenis rāda konkrētu laiku. Ja viss dienas plāns ir izdarīts, darba diena galā. Protams, darba pienākumos ietilpst arī dežūras, kas nozīmē, ka uz izsaukumu var sanākt doties arī naktī, brīvdienās, svētku dienās. Jo problēma ir jāatrisina. Tīkla apkalpošanas inženieru komandā uzņēmumā strādā astoņi cilvēki: ir četras komandas, katrā no tām - divi darbinieki.

Interesants darba saturs

Sergejs Tele2 strādā jau desmito gadu un teic, ka tik ilgu laiku būt piederīgam vienam kolektīvam motivē divi faktori:, pirmkārt, kolēģi un komanda kopumā, otrkārt, interesants darba saturs, jo tajā ik pa laikam parādās novitātes, jaunas tehnoloģijas, kas piešķir darbam jaunas nianses. «Ir interesanti. Ir jāapgūst kas jauns (kursu veidā, pašmācības ceļā). Tas mani uzrunā. Tūliņ ieviesīsim 5G, kas atkal nozīmē jaunu pavērsienu darba ikdienā.» Viņš piebilst, ka, pateicoties modernajām tehnoloģijām, tīkla apkalpošanas inženiera darbs ir kļuvis nedaudz vieglāks, respektīvi, laika un resursu taupīgāks. «Kādreiz mēs bijām tikai izbraukumos, jo darbus varēja veikt, esot klātienē, bet tagad atsevišķas lietas varam atrisināt attālināti.»

Roboti neizkonkurēs

Sergejs stāsta, ka viņa pārstāvētajā jomā ienāk jaunpienācēji. Viņš gan secina, ka labāk sagatavoti ir augstskolu absolventi. «Nāk arī ar koledžas izglītību, bet tad rēķināmies, ka mums viņu apmācībā būs jāiegulda aptuveni 1,5 gadi. Taču daudz kas atkarīgs no paša jaunieša - kādas ir viņa līdzšinējās zināšanas un prasmes. Jo pilnīgākas un bagātīgākas tās būs un ar gadiem veidosies, jo labākas izaugsmes, darba iespējas cilvēkam pavērsies, tostarp arī ārvalstīs. Bet arī Latvijā iespējams labi nopelnīt.»

Sergejs ir pārliecināts, ka tīkla apkalpošanas inženieris ir viena no tām profesijām, kuru neizkonkurēs mākslīgais intelekts, robotizācija. Principā tīkla apkalpošanas inženieris ir savā ziņā robotu treneris, ieviesējs, pieskatītājs. Katrā ziņā ar jaunākajām tehnoloģiskajām ierīcēm un iekārtām Sergejs ir uz tu.

Savukārt ārpus darba brīvajā laikā Sergejs ir uz tu ar makšķerēšanu (priekšroka Latvijas ūdeņiem) un zvaigžņu vērošanu ar teleskopu.

Latvijā

Jau trešdien, 27.novembrī, jauniešiem būs iespēja internetā pārliecināties, vai viņi ir iesaukti Valsts aizsardzības dienestā (VAD) pēc nejaušības principa, otrdien pirms atlases paziņoja Aizsardzības ministrijas VAD departamenta direktora pienākuma izpildītājs Kristers Grauze.

Svarīgākais