Jau vērtējot patēriņa cenu izmaiņas trešajā ceturksnī, Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija, Latvijas Banka un komercbanku ekonomisti brīdināja, ka gada nogalē gaidāms inflācijas kāpums.
Dāvanu iegāde, našķu pirkšana un svētku svinēšana nebūt neesot noteicošie faktori, kas gada nogalē ietekmēs cenu kāpumu. Tam esot pavisam citi iemesli.
Par augstajām pārtikas cenām raizējas arī ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), kurš rosinājis īstenot vairākus pasākumus, lai samazinātu pārtikas cenas, piemēram, daļai pārtikas produktu ieviest uzcenojuma griestus.
“Mēs piedāvājam noteikt uzcenojuma griestus. Mēs to redzam kā īstermiņa risinājumu līdz brīdim, kamēr mēs ieviesīsim ilgtermiņa risinājumus,” pēc koalīcijas sanāksmes teica V. Valainis.
Ekonomikas ministrija apkopojusi informāciju, ar kādām metodēm citās valstīs cenšas ierobežot pārtikas cenu kāpumu. V. Valainis kā vienu no iespējamām metodēm pārtikas cenu samazināšanai minēja piemēru no Francijas, kurā esot aizliegts utilizēt pārtikas preces. Ja šāds regulējums tiktu ieviests arī Latvijā, tas, pēc V. Valaiņa paustā, varētu likt domāt par preces cenas samazināšanu četras vai piecas dienas pirms tās derīguma termiņa beigām. Nevis kā tagad, kad cenas bieži tiek samazinātas pēdējā dienā un pēc tam neizpārdotā prece atdota atpakaļ ražotājam, skaidroja ministrs. Tāpat tiek vērtēta zemākās cenas noteikšana katrā preču kategorijā, kā arī nepieciešamība izveidot preču cenu salīdzināšanas rīku. Ekonomikas ministra piedāvātos risinājumus pārtikas preču cenu samazināšanai koalīcija turpinās skatīt novembra otrajā pusē. Tikmēr ministrija turpinās darbu pie nepieciešamajiem grozījumiem regulējumā. Vairāk par V. Valaiņa vērtētajām metodēm, kā samazināt pārtikas cenas Latvijā, var izlasīt šeit.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, komentējot patēriņa cenu izmaiņas šā gada trešajā ceturksnī, atzina, ka inflācija Latvijā pakāpeniski pieaug jau trīs mēnešus pēc kārtas, septembrī sasniedzot 1,4 %. “Arī turpmākajos mēnešos gaidāms, ka inflācija turpinās palielināties, svārstoties ap 2%. Tas lielā mērā saistīts ar bāzes efektiem, mēneša cenu pārmaiņas šajā laikā ne visas ir bijušas augšupvērstas. Papildus tam gan cenu pieaugumu balsta arī pakalpojumu cenu kāpums. Šis gaidāmais inflācijas pieaugums gada nogalē nav nekāds pārsteigums, bet, ņemot vērā cenu attīstības tendences ilgākā laikā, tika prognozēts jau iepriekš,” skaidroja Ieva Opmane.
Turklāt, pēc viņas teiktā, situācija ir nevienmērīga dažādās produktu grupās un, piemēram, pakalpojumu cenas gan pie mums, gan citviet Eiropā saglabājot spēcīgu pieaugumu.
“Lai gan inflācija tuvākajos mēnešos turpinās nedaudz pieaugt, tas nav pārsteigums, tā ir vien daļa no dabīga ekonomiskā attīstības procesa. Turklāt nav jābaidās, ka šis pieaugums turpināsies bezgalīgi. Ņemot vērā globālās cenu attīstības tendences, pēc dažiem mēnešiem tas norimsies, un inflācija Latvijā vidēji 2025. gadā sagaidāma vien ap 1,5 procentiem,” mierina I. Opmane.
Arī Finanšu ministrija atzīst, ka cenu pieauguma paātrinājums šā gada septembrī bija gaidāms. Atlikušajos šā gada mēnešos gada inflācija vēl paātrināšoties, decembrī sasniedzot 2,5 procentus.
“Cenu kāpumu ietekmēs pārtikas un pakalpojumu cenu pieaugums. Ja pārtikas cenu pārmaiņas lielā mērā ietekmē ārējie faktori, jo lielākā daļa pārtikas preču vai izejvielu tiek importētas, tad pakalpojumu cenu pieaugumu nosaka vietējie faktori, galvenokārt darba samaksas kāpums. Lai arī darba samaksas pieauguma tempi sāk bremzēties, tās spiediens uz kopējām uzņēmējdarbības izmaksām saglabāsies augsts, kas turpinās uzturēt cenu pieaugumu pakalpojumu sektorā, kas kopā ar pārtikas cenu pieaugumu noteiks vidējo patēriņa cenu pieaugumu šogad,” skaidroja Finanšu ministrijas pārstāvji.
Šā gada septembrī lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā noteica pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums par 4,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, tādējādi izskaidrojot 1,2 procentpunktus no kopējās inflācijas, kas liecina par būtisku ietekmi uz patēriņa cenu izmaiņām. Jānorāda, ka cenu pārmaiņas šajā patēriņa preču grupā ir atšķirīgas. Svaigo dārzeņu cenas pieauga par 22,0%, eļļas un taukvielas sadārdzinājās par 13,0%, piena produktu cenas bija par 3,7% augstākas nekā pirms gada, bet cukurs maksāja par 19,7% mazāk. FM uzsvēra, ka sagaidāms, ka tikpat noturīgs pārtikas cenu pieaugums turpināsies arī atlikušajos šā gada mēnešos.
“Līdz šim zemākas pārtikas cenas pasaulē un vietējo pārtikas ražotāju cenu samazinājums nav atspoguļojies mazumtirdzniecības cenās. Savukārt neapstrādātās pārtikas cenu pieaugums pasaulē šā gada septembrī, kas ir pirmais cenu palielinājums kopš 2022. gada nogales, varētu vēl vairāk veicināt pārtikas cenu kāpumu Latvijā.”
Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta analītiķe Ieva Šnīdere uzsvēra, ka turpmāk galvenā ietekme uz cenu izmaiņām joprojām būs saistīta ar energoresursu un pārtikas cenu svārstībām pasaulē, kā arī to noteiks globālā attīstība. Vienlaikus inflāciju Latvijā ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu pārskatīšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina atalgojuma kāpums.
Pēteris Strautiņš, bankas “Luminor” galvenais ekonomists, uzskata, ka galvenā sliktā ziņa septembra patēriņa cenu datos ir bijusi pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenu kāpums mēneša laikā par 0,7%, kas ir pacēlis uztura produktu gada inflāciju līdz augstākajam līmenim (4,5%) kopš pērnā septembra.
“Šī cenu kāpuma galvenais iemesls nevar būt izmaksu kāpums, jo gada laikā lētākas ir kļuvušas gan pārtikas izejvielas, gan enerģija. Cenu pieaugumā kopš augusta nevajadzētu vainot arī sezonalitāti, jo tipiskā septembrī pārtikas vidējās cenas gandrīz nemainās, cenu kāpums pēc vasaras deflācijas parasti sākas oktobrī. Tāpēc šādā situācijā pircējiem ir ļoti kritiski jāvērtē piedāvājumi, iespēju robežās aizstājot produktus ar citiem, dodot signālu, ka viņiem šāda rīcība nav pieņemama,” mudināja P. Strautiņš.
Pēc viņa teiktā, turpmākajos mēnešos gada inflācija pieaugs, galvenokārt sākumā aprakstītā bāzes efekta dēļ, kas turpināsies līdz decembrim, jo pērn 4. ceturksnī cenas samazinājās. Decembrī gada inflācija būs tuva 3%, bet nākamā gada laikā tā atkal slīdēšot lejup.
“Produkts, par kuru var droši teikt, ka tas pēc gada maksās lētāk - tā ir olīveļļa. Septembrī tā maksāja par 30% vairāk nekā pirms gada. Te vēl redzam pērnā gada sliktās ražas atbalsi. Taču šī gada raža ir lieliska, piemēram, Grieķijas un Turcijas kopievākums būs divreiz lielāks nekā pērn. Tāpēc ir sagaidāms, ka svaigi spiestās olīveļļas vairumtirdzniecības cena, kas augstākajā punktā sasniedza gandrīz 10 000 eiro par tonnu, laikā līdz nākamā gada sākumam nokritīs līdz 4000-5000 eiro intervālam. Kā tas atspoguļosies veikalu plauktos, būs atkarīgs no tirgotāju konkurences un pircēju informētības,” sacīja P. Strautiņš.
