Komfortabla darba vide paaugstina produktivitāti un apmierinātību

SVEICINA ROBOTS. Šobrīd birojs kļuvis par sava veida ekskursiju objektu – par paveikto interesi izrāda citu uzņēmumu pārstāvji, kas arī plāno rekonstrukciju un vēlas pārņemt labo praksi. Katru apmeklētāju un darbinieku sveicina un sagaida ne tikai biroja administratore, bet arī robots, kas šobrīd vēl tiek skolots, lai spētu pildīt arvien vairāk funkciju © F64 Photo Agency

Darbā mēs pavadām daudz laika, darba vide ieņem nozīmīgu lomu darbinieku dzīvē. Tāpēc ir būtiski, lai šajā vidē darbinieks justos labi. Pasaules praksē ir pierādīts, ka sakārtotā darba vidē pieaug darba ražīgums, darbinieki jūtas apmierinātāki, kas atstāj pozitīvu ietekmi arī uz veselību. Un, nenoliedzami, mūsdienīga darba vide ir kā magnēts jaunu darbinieku piesaistē.

Nesen vērienīgu renovāciju piedzīvoja Tele2 birojs, kas savu centrālo ofisu tagad dēvē par Labsajūtas jeb well-being biroju, kas tapis saskaņā ar darbinieku vēlmēm un vajadzībām, kā arī uzņēmuma vērtībām. Par iemesliem, kādēļ šāds birojs tapis, kādi ieguvumi no tā ir darbiniekiem un uzņēmumam, vairāk stāsta Tele2 personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.

«Tele2 regulāri uzņēmuma iekšienē veic aptaujas, lai noskaidrotu darbinieku aktuālos jautājumus un ierosinājumus. Viena no lielākajām darbinieku vēlmēm bija jauns birojs, jo vecais bija fiziski un morāli novecojis, kā arī neatbilda ikdienas darba ritmam un kultūrai uzņēmumā. Darbinieku aptaujā, piemēram, tika noskaidrots, ka aptuveni 70% darbinieku vēlējās birojā klusās zonas, lai varētu strādāt klusumā un koncentrēties konkrētu darbu veikšanai, saglabāt savu privātumu. 90% darbinieku minēja, ka atrodas darbā, bet tika 37% no tiem konkrētajā brīdī atradās pie sava darba galda. Tas nozīmē, ka viņi ir vai nu sapulcēs, vizītē pie klientiem, vai arī kopā ar kolēģiem risina kādu jautājumu, atrodoties sanāksmju telpā vai atpūtas stūrīti baudot kafiju. Ņemot vērā šo informāciju un to, ka 77% sapulču notiek 2-4 cilvēku lokā, īpaši padomājām par to, lai darbiniekiem būtu ne tikai maksimāli daudz izvēles iespēju, kur birojā strādāt, bet arī pieejamas daudzas un dažādas tikšanās un sapulču vietas nelielam cilvēku lokam. Īpaša uzmanība tika pievērsta tam, lai darbiniekam būtu iespēja arī strādāt vienatnē un klusumā,» skaidro A. Bite-Ozere. Rekonstrukcija ilga pusgadu, un pēc tās tapa Labsajūtu birojs, kur ir iespēja strādāt maksimāli produktīvi, tajā pašā laikā ņemot vērā darbinieku labsajūtu - lai netraucē trokšņi, karstums, lai ir atbilstošs apgaismojums, lai var atpūsties brīžos, kad nepieciešama atslodze. Uzņēmuma zviedru kolēģu pieredze, kuriem ir līdzīgs birojs, rādīja, ka produktivitāte, strādājot well-being birojā, ir uzlabojusies par 28%, bet sadarbība kolēģu starpā par 20%. Protams, kā jebkuras pārmaiņas, arī šīs radīja vairākus jautājumus darbinieku vidū. Visaktuālākā tēma bija par savas pastāvīgas darba vietas zaudēšanu - kā turpmāk iztikt bez sava konkrēta galda, krēsla un datora, taču, kā stāsta A. Bite-Ozere, darbinieki gana ātri secinājuši, ka tādējādi noteikti necieš darba kvalitāte, gluži pretēji - katru dienu ir iespēja mainīt savu atrašanās vietu, strādāt blakus tieši tam kolēģim, ar kuru konkrētajā dienā visvairāk nepieciešams sadarboties. Katram darbiniekiem ir izveidots arī savs skapītis, kur glabāt darbam nepieciešamās mantas.

Rekonstrukcija, protams, prasīja lielus finansiālus ieguldījumus, un kāds var teikt - viņa uzņēmums ko tādu nevar atļauties. Taču komfortabla darba vide ne vienmēr nozīmē pašu jaunāko, pašu modernāko iekārtojumu un tehnoloģijas. Ceļš uz ērtu darba vidi sākas ar vēlmi ko mainīt un izdomu, kā to izdarīt. Piemēram, darbā iekārtojot atpūtas stūrīti, izveidojot nelielu virtuvi, kur darbinieki var mierīgi papusdienot. Katrā ziņā sakārtota un cilvēkiem draudzīga darba vieta ir viens no faktoriem, kāpēc kandidāts nolemj darbu uzsākt vienā vai otrā uzņēmumā. Un par to darba devējiem ir vērts aizdomāties.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais