Jebkuras jaunas zināšanas paplašina mūsu redzesloku, un svešvalodas apguve ir viena no tām.
Lielākas karjeras iespējas, atvieglota saziņa ar cilvēkiem no citām pasaules vietām un iespēja iepazīt svešzemju kultūru ir biežākie ieguvumi, kurus min tie, kuri šobrīd mācās jaunu valodu. Taču vai zināji, ka valodas mācīšanās var uzlabot tavas dzimtās valodas prasmes, atmiņu un pat tava prāta darbības ātrumu?
Speciālisti apkopojuši četrus būtiskus iemeslus mācīties svešvalodu, par ko, iespējams, vēl nebūsi aizdomājies!
Daudziem zināmajā izteicienā "pazudis tulkojumā" ir daudz patiesības. Jebkuras valsts kultūra ir cieši saistīta ar tās valodu: pārzinot kādu svešvalodu, arī šīs valsts kultūru var izprast un iepazīt daudz dziļāk. Svešvalodas mācīšanās ne tikai palīdz iepazīt citu tautu tradīcijas, reliģiju, mākslu un vēstuli, bet arī kopumā paplašina redzesloku, palielina toleranci, empātiju un uzlabo saskarsmes spējas. Šo atšķirību lieliski var pamanīt arī ceļojot, saka "Berlitz" pārstāve Sandra Gnevosa.
"Cilvēkam, kas pārzina vietējo valodu kaut pamata līmenī, daudz vieglāk izdosies iepazīt vietējos cilvēkus un izkāpt ārpus ierastā "tūristu burbuļa". Valodas zināšanas mums ceļojumā ļaus pamanīt lietas un nianses, kas parastam tūristam paslīdētu garām nemanītas. Pat ja svešvalodā zinām tikai pāris teikumus, vietējie cilvēki būs daudz atvērtāki sarunai un ieteikumiem. Tā mēs no vietējiem varēsim uzzināt daudz vērtīga un noderīga: kaut vai ieteikumus par labu ārpus tūristu burzmas esošo kafejnīcu vai peldvietu, kas zināmas tikai vietējiem."
Cilvēkiem, kuri runā vairāk nekā vienā valodā, uzlabojas atmiņa, problēmu risināšanas un kritiskās domāšanas prasmes. Tāpat valodas mācīšanās var uzlabot koncentrēšanās spējas, spēju veikt vairākus uzdevumus uzreiz, kā arī attīsta mūsu klausīšanās prasmes. Taču tas vēl nav viss: daži pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri apgūst jaunu valodu, ir vērīgāki pret jebkādām apkārtējās vides izmaiņām, nekā tie, kas runā tikai vienā valodā, kā arī dažādās situācijas spēj demonstrēt lielāku radošu un elastību.
"Svešvalodas apguve ir viens no efektīvākajiem rīkiem visdažādāko smadzeņu funkciju uzlabošanai jebkurā vecumā. Līdzšinējie pētījumi rāda, ka cilvēki ar vairāku svešvalodu zināšanām ilgāk spēj atvairīt kognitīvo spēju mazināšanos vecumdienās. Tas nozīmē, ka valodas mācīšanās var būt viens no instrumentiem, kā, gadiem ejot, savu prātu varam saglabāt ātru un asu," stāsta valodu centra "Berlitz" pārstāve Sandra Gnevosa.
Šis, iespējams, ir mazāk zināms fakts, taču tiešām - svešvalodas apguve var ievērojami uzlabot arī mūsu dzimtās valodas prasmes. Viss ir vienkārši: mērķtiecīgi papildinot vārdu krājumu svešvalodā, mēs nevilšus nonākam saskarsmē ar lielu daudzumu sinonīmu un gramatikas konstrukciju arī savā dzimtajā valodā. Savukārt trenējot spēju ar cilvēkiem sazināties svešvalodā, mēs uzlabojam arī savas vispārējās komunikācijas prasmes.
Valodas mācīšanās uzlabo mūsu prāta darbību visdažādākajos veidos, un, kā izrādās, apgūstot svešvalodu mēs nevilšu attīstām savu smadzeņu sinapses - citiem vārdiem sakot, attīstām spēju mācīties arvien jaunas valodas. Otrkārt, jāņem vērā, ka neviena valoda nav unikāla: tajās atkārtojas un pārklājas gan gramatisko konstrukciju principi, gan vārdu krājums. Tādējādi: jo vairāk mācāmies, jo tas padodas vieglāk.