Viena audzēkņa izglītībai profesionālajā ievirzē mūzikas skolās valsts iegulda apmēram 450 latu gadā, mākslas skolās – 200 latu, savukārt interešu izglītībā ieguldījums ir apmēram 55 lati gadā, secināts Kultūras ministrijas (KM) apkopotajā informācijā. Pēdējo gadu laikā pamatīgais budžeta samazinājums ļāvis saglabāt 144 profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kuras apmeklē 20 905 bērni.
Mūzikas un mākslas skolu darbības uzturēšanai no valsts budžeta šogad paredzēti 7 593 143 lati, savukārt interešu izglītībai jeb pulciņiem – 7 167 388 lati. Pulciņu apmeklētāju skaits, salīdzinot ar mākslas un mūzikas skolu apmeklētājiem, ir sešas reizes lielāks jeb 128 556 skolēni.
KM Kultūras un radošās industrijas izglītības nodaļas vadītāja Agnese Miltiņa norāda, ka ir uzsākta reforma arī kultūrizglītības nozarē, un tas nozīmē, ka līdz 2014. gadam mainīsies skolēnu interešu izglītības apmācība.
Pērn KM par ES finansējumu sākusi īstenot trīs gadu projektu Profesionālās kultūrizglītības pedagogu tālākizglītība. Tās ietvaros līdz nākamā gada vasarai iecerēts izglītot 2100 pedagogu, taču galvenā problēma, ar ko saskaras mākslas un mūzikas skolu pasniedzēji, – viņi nevar strādāt vispārējās izglītības iestādēs.
Šāds absurds izveidojies spēcīgu pedagoģijas programmu īstenotāju lobija dēļ, pārliecināts ir Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis. "Vispārējās izglītības iestādēs nevar strādāt bez pedagoģiskās izglītības, un tas nozīmē, ka mūzikas un vizuālās mākslas skolotāji, ko sagatavo, piemēram, LMA, ir automātiski izslēgti no darba iespējas jebkurā skolā," apgalvo A. Teikmanis.
Savukārt A. Miltiņa precizē likumdošanas nianses – "vispārizglītojošā skolā bez pedagoģiskās izglītības nedrīkst strādāt pilnu slodzi, bet uz atsevišķām stundām to var darīt".