Covid-19 pandēmijas laikā aizvien vairāk skolenu izlemuši pāriet uz tālmācības skolām

© Oksana Džadana/ F64

Covid-19 pandēmijas laikā arvien vairāk skolēnu izvēlas mācīties tālmācību programmās, informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji.

Kopš pandēmijas sākuma skolēnu skaits tālmācībā ir krietni palielinājies.

Kā skaidro ministrija, tālmācības pozitīvā puse ir strukturēti mācību materiāli, kurus izglītības iestādei ir pienākums gatavot bērna mācībām.

Tomēr arī tad, ja šie materiāli ir, vecākiem ir jāiegulda liels darbs, ja bērns vēl nav ieguvis pašvadības mācīšanās prasmes. Tāpēc tālmācībām biežāk piesakās vecāku klašu bērni.

Vispārējās izglītības programmu neklātienes un tālmācību formā mācību priekšmetu saturu izglītojamie lielākoties apgūst patstāvīgi, tomēr skolēniem ir aktuāli saņemt nepieciešamo pedagoģisko atbalstu. Tāpēc ir noteikts, ka izglītības iestāde, kas īsteno izglītības programmas neklātienes vai tālmācības izglītības ieguves formā, organizē ieskaites proporcionāli mācību stundu skaitam nedēļā, bet ne mazāk kā divas ieskaites semestrī katrā mācību priekšmetā.

Iepriekš ziņots, ka Latvijas izglītības un zinātnes arodbiedrības pārstāvji uzskata, ka eksāmenu rezultātu indeksa aprēķina formulā nebūtu jāiekļauj dati, ko izglītības iestāde nevar ietekmēt, piemēram, izglītojamo skaitu, kas nekārto centralizētos eksāmenus, jo izglītības iestādes nevarot ietekmēt un nepieņem lēmumus par izglītojamo atbrīvošanu no eksāmeniem un nevar ietekmēt izglītojamo un viņa ģimeņu pieņemtos lēmumus pārtraukt mācības vai mainīt izglītības iestādes.

Īpaši tiek izcelta Covid-19 pandēmijas ietekme uz izglītības procesu un attālināto mācību procesu, kas esot veicinājusi izglītojamo izvēli pāriet mācīties uz izglītības iestādēm, kas piedāvā iegūt izglītību tālmācībā.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.