Ministrija rosina skolēniem ar speciālām vajadzībām profesiju iegūt profesionālās izglītības iestādēs

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina izglītojamiem ar speciālām vajadzībām profesiju iegūt profesionālās izglītības iestādēs, liecina IZM izstrādātais informatīvais ziņojums "Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu".

Pēc Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem 2020.gada 1.septembrī 35 speciālās izglītības iestāžu īstenotajās profesionālās pamatizglītības programmās, kas atbilst pirmajam profesionālās kvalifikācijas līmenim, bija iesaistīti 757 izglītojamie, savukārt 2021./2022.mācību gadā 34 speciālās izglītības iestādes īsteno profesionālās pamatizglītības programmas 14 profesionālajās kvalifikācijās, no kurām sešas kvalifikācijas nav ietvertas nozaru kvalifikācijas struktūrā un piecās no tām nav noteikti profesijas standarti.

Pagājušajā mācību gadā profesiju apguva 743 jaunieši 163 mācību grupās. Izglītojamo skaits profesionālās pamatizglītības programmās ir no trīs līdz 68 izglītojamajiem vienā izglītības iestādē. 2021.gada 1.septembrī vismazākais profesionālās pamatizglītības programmā esošo izglītojamo skaits bija Valdemāra pamatskolā, proti, trīs audzēkņi, savukārt 60 izglītojamie Sveķu pamatskolā, bet 68 izglītojamie Viduskurzemes pamatskolā-attīstības centrā.

Vienlaikus, ņemot vērā, ka speciālās izglītības iestādēm primāri ir jānodrošina vispārējās izglītības programmas, izglītojamo skaits profesionālās pamatizglītības programmās ir vērtējams arī kontekstā ar izglītojamo skaitu speciālās pirmsskolas un speciālās pamatizglītības programmās. Piemēram, Annahites pamatskolā izglītojamo skaits profesionālās pamatizglītības programmās - 29 izglītojamie -būtiski pārsniedz izglītojamo skaitu vispārējās izglītības programmās, kurās ir tikai 13 izglītojamo. Līdzīga situācija ir izveidojusies Ziemeļvidzemes pamatskolā, kad vispārējās izglītības programmās ir tikai četru skolēnu pārsvars pret izglītojamajiem profesionālās pamatizglītības programmās, kurās kopējais izglītojamo skaits ir 26 audzēkņi.

IZM atzīmē, ka normatīvais regulējums pašlaik neparedz nosacījumus izglītojamo uzņemšanai profesionālās pamatizglītības programmās speciālās izglītības iestādēs, kas vienlaikus rada iespējas ikvienai personai ar jebkāda veida speciālām vajadzībām un bez vecuma ierobežojuma apgūt profesionālās pamatizglītības programmas neierobežotā skaitā.

Lai nodrošinātu minēto trūkumu novēršanu, būtu jāizstrādā vienotas prasības uzņemšanai profesionālās pamatizglītības programmās, nosakot kārtību, kādā izglītojamie ar speciālām vajadzībām minētajās izglītības programmās tiek uzņemti speciālās izglītības vai profesionālās izglītības iestādēs, skaidro IZM.

Profesionālās pamatizglītības programmu apguves rezultātā piešķiramo kvalifikāciju atbilstība nodrošināma nozaru kvalifikāciju struktūras noteiktajām un profesiju standarta vai profesionālās kvalifikācijas prasībām prasībām.

2020./2021.mācību gadā no kopējā izglītojamo skaita 9.klasē 85% jeb 696 izglītojamie apguva speciālās izglītības programmu izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Savukārt krietni mazāks ir izglītojamo skaits no kopējā izglītojamo skaita 9.klasē, kas turpina tālāk apgūt profesionālās pamatizglītības programmas speciālās izglītības iestādēs. 2020./2021.mācību gadā tie bija 26% jeb 209 izglītojamie no kuriem 98% jeb 204 izglītojamie ir ieguvuši apliecību par iegūtu pamatizglītību speciālās izglītības programmā izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.

Vērtējot datus trīs mācību gadu griezumā IZM secina, ka 25% līdz 27% audzēkņu no kopējā izglītojamo skaita 9.klasē turpina izglītību profesionālās pamatizglītības programmās, no kuriem 85% līdz 99% ir izglītojamie, kuri ieguvuši pamatizglītību speciālās izglītības programmā izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem vai izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem.

IZM ieskatā profesionālās pamatizglītības programmu vai arodizglītības piedāvājumu nav nepieciešams nodrošināt katrā speciālās izglītības iestādē, jo katrā no šīm iestādēm nevarēs nodrošināt kvalitatīvu un plašu minēto izglītības programmu piedāvājumu.

Tāpēc profesionālās izglītības iestādēs jāattīsta profesionālās pamatizglītības programmu vai arodizglītības programmu piedāvājums personām ar speciālām vajadzībām, kas sasniegušas 30 gadu vecumu, un uz atsevišķu speciālās izglītības iestāžu bāzes jāattīsta minēto izglītības programmu piedāvājums izglītojamiem ar speciālām vajadzībām līdz 30 gadu vecumam.

Valdība plāno uzdot IZM līdz 2023.gada 31.augustam izstrādāt vienotas prasības uzņemšanai profesionālās pamatizglītības programmās, nosakot kārtību, kādā izglītojamie ar speciālām vajadzībām minētajās izglītības programmās tiek uzņemti speciālās izglītības vai profesionālās izglītības iestādēs.

Jau ziņots, ka IZM rosina vēl par desmit skolām samazināt speciālās izglītības iestāžu skaitu, liecina ministrijām un sociālajiem partneriem saskaņošanai nodotais IZM izstrādātais informatīvais ziņojums "Par speciālās izglītības iestāžu tīkla izvērtējumu".

Sešu gadu laikā speciālās izglītības iestāžu skaits samazinājies no 60 speciālās izglītības iestādēm 2015./2016.mācību gadā līdz 43 speciālās izglītības iestādēm 2021./2022.mācību gadā, teikts ziņojumā.

IZM ziņojumā secina, ka jaunas speciālās izglītības iestādes nav veidojamas.