IZM gandarīta, ka ir izdevies panākt skolotāju algu pieaugumu, taču nav zināms, no kurienes tiks ņemti līdzekļi

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Būtiska pedagogu finansējuma sadaļa ir saistīta tieši ar skolu tīkla sakārtošanu jeb efektīvu resursu izmantošanu, skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Ministrija atgādina, ka pedagogu algu palielinājums ir gan šīs valdības kopumā, gan izglītības ministres Andas Čakšas (JV) svarīga prioritāte. IZM atbildība ir nodrošināt pamatu augsti kvalificēta darbaspēka sagatavošanai un zinātnes attīstībai inovāciju radīšanai, un šīs prioritātes ļoti skaidri atspoguļojas gan šā gada, gan vidēja termiņa budžetā, kur paredzēts stabils un pieaugošs finansējums izglītībai un zinātnei.

Vienlaikus IZM atgādina, ka liels uzsvars ir liekams uz kvalitāti visos izglītības posmos, strādājot efektīvi un investējot tajā vietā vai precīzi tik daudz, lai katrs eiro nestu aizvien lielāku pievienoto vērtību tautsaimniecībai.

IZM ir gandarīta, ka sadarbībā ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) ir izdevies panākt būtisku finansējuma pieaugums skolotāju algām. Šobrīd vienīgā nesaprašanās esot par to, no kuriem avotiem tiek iegūti līdzekļi streika vienošanās prasību izpildei. IZM saprotot, ka būtiska finansējuma sadaļa ir saistīta tieši ar skolu tīkla sakārtošanu jeb efektīvas resursu izmantošanu, lai skolotājiem nodrošinātu pienācīgu atalgojumu.

Jautājumi par skolu tīkla sakārtošanu esot risināmi kopā ar pašvaldībām. Pēc sarunām ar Latvijas Pašvaldību savienību ministrija šobrīd strādā pie skaidru kritēriju izstrādes skolu tīkla sakārtošanai, tādējādi radot resursu - kādā veidā notiek šis pirmais minimālās stundas likmes kāpums no šā gada pirmā septembra un turpmāk - saskaņā ar izstrādāto grafiku. Tāpat esot arī jāizstrādā grozījumi virknē Ministru kabineta noteikumu gan saistībā ar skolotāju kvalifikāciju, gan stundas likmes pieaugumu.

IZM atgādina, ka 2023.gada valsts budžeta projektā ir iekļauts vēsturiski lielākais pedagogu darba samaksas pieaugums, vērtējot to saistībā ar iepriekšējā grafika izpildi - papildus piešķirtie 45,5 miljoni eiro bija iekļauti jau pagaidu budžeta bāzē. Vēl papildus tika lemts par 17 miljonu eiro piešķiršanu, kas faktiski ir nodrošinājums skolēnu skaita pieaugumam no 2022.gada 1.septembra, kā arī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai.

Papildus tam valdība lēma par 61 miljona eiro piešķiršanu saistībā ar pedagogu streika vienošanās izpildi. Līdz ar to kopējais resurss 2023.gadā saistībā ar pedagogu darba samaksas izmaiņām ir 124,3 miljoni eiro. Nevienai citai nozarei tik būtiska pieauguma nav bijis.

IZM turpinās sarunas ar pedagogu arodbiedrību, lai rastu kopsaucēju un vienotu izpratni par finansējuma avotiem pedagogu atalgojuma palielināšanai.

Jau ziņots, ka LIZDA apsver atsākt pedagogu streika procedūru. LIZDA aģentūrai LETA papildus norādīja, ka, lai gan saskaņošanas sarunu gaitā tā bija panākusi šķietamas vienošanās ar IZM, pašreiz, analizējot šiem solījumiem nepieciešamā finansējuma piešķiršanu valsts budžeta dokumentos, arodbiedrībai nākas secināt, ka valdība neparedz tiešu un nepārprotamu finansējumu izteikto solījumu īstenošanai praksē.

Analizējot IZM veiktos finanšu ietekmes aprēķinus, LIZDA secina, ka finansiālais segums pedagogu darba samaksas pieauguma un darba slodzes sabalansēšanas nodrošināšanai ir nepietiekams. Streika vienošanās izpildes sarunas bija ar pieņemamiem risinājumiem, taču sarunu laikā netika norādīts, ka to izpildei nebūs atbilstoša finansējuma un ka netiks palielinātas viena izglītojamā vidējās izmaksas.

Tādēļ 8.februārī būs LIZDA valdes ārkārtas sēde un 15.februārī norisināsies LIZDA padomes ārkārtas sēde. Šī tikšanās izšķirs, vai tiks atsāktas streika procedūras.

Jau ziņots, ka pedagogu algas līdz 2025.gadam tiks celtas, sasniedzot stundas likmi 10,35 eiro. IZM ir sagatavojusi rīkojuma projektu par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku, nodrošinot pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu laika periodam no 2023.gada 1.septembra līdz 2025.gada 31.decembrim.

Svarīgākais