Rektoru padome pauž atbalstu LIZDA streika prasībām

© f64.lv, Ģirts Ozoliņš

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku asociācijas (LIZDA) centieni uzlabot izglītības un zinātnes nozares darbinieku darba apstākļus ir nepieciešams solis, lai skolēniem, studentiem un visai sabiedrībai būtu pieejama kvalitatīva visu līmeņu izglītība, šādu nostāju vēstulē atbildīgajām amatpersonām pauž Rektoru padome.

Padomes ieskatā, nav pieļaujama situācija, ka daļu no streika prasībām - darba samaksas paaugstināšanu augstskolu akadēmiskajam personālam - valdība plāno izpildīt, pārdalot līdzekļus, kas piešķirti citas programmas īstenošanai, jo augstskolas savā darbībā ir rēķinājušās ar šo finansējumu.

Padome aicina akadēmiskā personāla atlīdzībai nepieciešamo finansējumu piešķirt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", analoģiski finansējuma pieaugumam vispārējā izglītībā.

Vēstulē Rektoru padome arī vērš uzmanību uz valsts budžeta finansējuma trūkumu augstākajai izglītībai. Padome norāda, ka valsts budžeta dotācija augstākajai izglītībai joprojām esot zemāka nekā 2008.gadā pirms finanšu krīzes.

Rektoru padome aicina augstskolu kolēģus paust savu attieksmi, piedaloties LIZDA rīkotajā protesta gājienā 24.aprīlī. Tāpat Rektoru padome ar izpratni izturoties pret augstskolu akadēmiskā personāla līdzdalību LIZDA solidaritātes streikā. Dalība tajā trīs vai mazāk dienu garumā ir augstskolu arodbiedrību kompetencē.

Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts aģentūru LETA informēja, ka vēstule ir nosūtīta Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam (AS), Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai (JV), finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai Agitai Zariņai-Stūrei (JV).

Šodien valdībā skatīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ziņojumu par pedagogu atalgojumu palielināšanas grafiku turpmākajiem trim gadiem. Ja streika vienošanās varētu tikt izpildīta līdz 24.aprīlim, tad streiks tiks atcelts, jo zudīs streika īstenošanas juridiskais pamatojums.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.