Pedagogiem bāzes mēnešalgas principu varētu piemērot no 2026.gada, norāda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Bāzes mēnešalgas principu piemēro valsts un pašvaldību iestādēs nodarbinātājiem. LIZDA aicināja likumā noteikt, ka principu piemēro arī pedagogiem, lai izvairītos no strīdiem ar politiķiem par atalgojuma grafika pildīšanu.
Arodbiedrības priekšlikums apspriests Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Vanaga atzinīgi novērtēja, ka politikas veidotāji konceptuāli piekrituši piedāvātajam. Vēl nepieciešams aprēķināt fiskālo ietekmi un vienoties par to, kurš likums būtu jālabo.
LIZDA sagaida, ka vienošanās tiks fiksēta arī juridiski - likumprojektā par nākamā gada budžetu vai valdības lēmumā -, lai izvairītos no pārpratumiem.
Ieguvumus no bāzes mēnešalgas principa piemērošanas saredz arī izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Piemēram, pedagogi pirms mācību gada sākuma zinātu, cik lielu algu saņems. Tāpat tiktu noteikts skaidrs darba apjoms, jo atalgojumu aprēķinātu par 40 darbu stundu nedēļu.
"Tas atvieglotu kopējo sistēmu no plānošanas aspekta, bet tas nepadara skolotāju par ierēdni," tiešsaistes sarunā ar izglītības iestāžu vadītājiem, pedagogiem un pašvaldību izglītības pārvalžu vadītājiem pauda politiķe.
Pedagogu algu pieaugumam nākamgad novirzīs 30 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka no 2025.gada 1.janvāra pedagogu atalgojums pieaugs par 2,6%.
Gaidāmais pieaugums ir par 5,9 procentpunktiem mazāks, nekā paredz pedagogu darba samaksas grafiks. Atbilstoši tam pedagogu atalgojuma likmei no janvāra būtu jāpieaug līdz 10,35 eiro par darba stundu.
LIZDA iepriekš apliecināja, ka piekāpsies mazākam pedagogu algu pieaugumam, ja būs skaidrība par tālāko algu grafika izpildi.