«Arodslimnieki bieži tiek atlaisti no darba pēc tam, kad darba devējs uzzina par sava darbinieka arodslimību, tāpēc cilvēki strādā līdz pēdējam un pie ārsta neiet, lai tikai saglabātu darba vietu,» par savā praksē pieredzēto stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra ārste Jeļena Reste.
Tāpēc arodslimību gadījumi visbiežāk ir ielaisti. Pacientu darba nespēja faktiski ir nenovēršama, un rehabilitācija ir neefektīva.
Viņa norāda, ka pērn pirmreizēji reģistrēto pacientu skaits bija 1155. «Bet 2010. gadā pirmreizēji reģistrēto slimību skaits tuvojās 3000. Var teikt, ka cilvēki strādā, kamēr vien var, apmeklējumu pie ārsta atliek un atliek un pie pirmajām sūdzībām nevēršas pie mediķa, tāpēc ar gadiem vienam darbiniekam sakrājas vairākas slimības,» norāda J. Reste.
«Pavērojot, kāds ir saslimstības līmenis citās Baltijas valstīs, jāsecina, ka Igaunijā un Lietuvā situācija ir labāka, piemēram, Igaunijā konstatēti 10,58 arodslimību gadījumi uz 100 000 nodarbinātajiem, Lietuvā – 59,43, bet Latvijā – 105,74 [2005. gada dati],» norāda J. Reste.
Runājot par izplatītajām arodslimībām Latvijā pērn, Aroda un radiācijas medicīnas centra ārste norāda, ka 2010. gadā visvairāk tika apstiprinātas skeleta, muskuļu un saistaudu slimības (muguras, locītavu sāpes, muskuļu pārslodze) – 1347, nervu sistēmas un maņu orgānu slimības (piemēram, roku pārslodzes izraisīti nervu sistēmas bojājumi, trokšņu izraisīta vājdzirdība) – 743, vibrācijas slimības (izplatītas šoferiem) – 301, elpošanas sistēmas slimības (izraisa pārsvarā putekļi) – 252. «Novērojumi liecina, ka parādās jaunas arodslimības, kas kādreiz vispār nedominēja, piemēram, slimības, kas saistītas ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Cilvēki strādā daudz, ilgi, bez pienācīgas atpūtas, darbinieki ir pārstrādājušies, un viņiem ir novērojams izdegšanas sindroms,» akcentē J. Reste.
***
UZZIŅAI
Jaunākās tendences aroda medicīnā pasaulē
• Klasiskās arodslimības aiziet otrajā plānā, piemēram, samazinās saslimstība ar elpošanas orgānu arodslimībām.
• Priekšplānā izvirzās tādi kaitīgie darba vides faktori, kurus grūtāk novērst ar darba aizsardzības metodēm, piemēram, fiziskā, psihoemocionālā pārslodze.
• Parādās jaunas arodslimības, kas līdz šim nebija identificētas, piemēram, jaunu ķīmisko vielu izraisīta patoloģija.
• Palielinās psiholoģiskais stress un izdegšanas sindroms.
• Pārāk intensīvs darbs (16 un vairāk stundu diennaktī).
• Atkarība no datoriem, mazkustīgs dzīvesveids.
Raksturīgākās problēmas arodslimību jomā Latvijā
• Daudzi darba devēji taupa līdzekļus uz darbinieku veselības rēķina (nenosūta darbiniekus uz regulārajām obligātajām veselības pārbaudēm, kas ļautu jau laikus atklāt kādas slimības iedīgļus).
• Bieži darbinieki tiek pieņemti darbā bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes, tādējādi nenovērtējot viņa veselības stāvokli.
• Paši strādājošie nerūpējas par savu veselību, laikus nevēršas pie ārsta, slēpj sūdzības obligātās veselības pārbaudes laikā, nelieto darba devēja izsniegtos individuālos aizsardzības līdzekļus.
• Strādājošie nepietiekamas darba samaksas dēļ spiesti strādāt vienlaikus vairākās darbavietās, tādējādi pārslogojot sevi.
• Akorda alga, kuras dēļ strādājošie spiesti strādāt vairāk, bez atpūtas.
• Strādājošie strādā līdz pēdējam.
• Arodslimnieki bieži tiek atlaisti no darba pēc tam, kad darba devējs uzzina par sava darbinieka arodslimību.
Tipisks arodslimnieks Latvijā:
• Cilvēks pusmūža gados;
• Kopējais darba stāžs ir vairāk par 15 gadiem;
• Visbiežāk slimojis jau vairākus gadus līdz brīdim, kad viņa slimību izcelsme tika saistīta ar arodu, taču visu šo laiku turpināja strādāt to pašu darbu, tāpēc arodslimības Latvijā visbiežāk ir hroniskas, to gadījumi ir ielaisti;
• Pacientu darba nespēja faktiski ir nenovēršama un rehabilitācija ir neefektīva;
• Parasti tiek diagnosticētas vairākas arodslimības vienam cilvēkam, kas izcelsmes ziņā savā starpā nav saistītas.