Ar reformām centīsies stimulēt, lai vairāk skolotāju skolās strādātu pilnu slodzi

Ar gaidāmajām reformām skolu tīklā tiks mēģināts stimulēt, lai vairāk skolotāju skolās strādātu pilnu slodzi.

Kā aģentūrai LETA pauda izglītības ministres ārštata konsultatīvā darbiniece vispārējās izglītības jautājumos Ramona Urtāne, nosakot kritērijus skolu tīklu reformēšanai, tiks ņemts vērā pilnas slodzes pedagogu īpatsvars skolā, nevis skolēnu un skolotāju skaita proporcija. Šāds lēmums pieņemts, jo secināts - lai efektīvā skolu tīklā sasniegtu skolotāja un skolēnu skaita proporciju 1:12 katrā pašvaldībā, 33% pedagogu, tai skaitā nepilnām slodzēm, "paliktu pāri".

Urtānes ieskatā, reformās būtu nepieciešams koncentrēties uz to, lai panāktu skolotāju skaita pieaugumu, kuri strādā pilnu slodzi. Viņa atzīmēja, ka ir konstatētas pašvaldības, kurās neviens skolotājs nestrādā pilnu slodzi. Šādas skolas, Urtānes vērtējumā, nav efektīvas un ilgtspējīgas.

Skatoties tikai uz pilnu slodzi strādājošajiem pedagogiem, aplēsts, ka efektīvam skolu tīklam trūks ap 6% skolotāju.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga aģentūrai LETA savukārt pauda, ka daudzi pedagogi nekad nestrādāšot pilnu slodzi. Galvenie iemesli tam esot tuvais pensijas vecums, apgādībā esoši mazi bērni, kursu nepieejamība papildus mācību priekšmeta apguvei, kā arī sabiedriskā transporta neesamība, lai strādātu vairākās skolās slodzes palielināšanai.

Plānots, ka pirmdien, 29.maijā, LIZDA tiksies ar IZM, lai spriestu par ministrijas piedāvāto variantu skolu tīkla optimizācijai, savukārt otrdien, 30.maijā, IZM iepazīstinās valdību ar piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem un to, kā tie veidoti.

IZM jau ilgstoši cenšas panākt skolu ar mazāku skolēnu skaitu reorganizāciju, jo saskata iespējas šādi ietaupīt budžeta līdzekļus, kurus varētu novirzīt skolotāju algu celšanai. Šādi plāni allaž ir sastapušies ar pašvaldību pretestību, kas savukārt argumentē, ka skolu slēgšana nozīmējot apdzīvoto vietu izmiršanu reģionos.