«Valdība labāk izvēlas apgriezt budžeta vietas, nevis apkaro melno ekonomiku. Manuprāt, tas ir pretrunā ar jebkādu loģiku,» uzsver Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Edvards Ratnieks.
Paredzams, ka nākamajā akadēmiskajā gadā pirmkursniekiem būs par apmēram 600 jeb 10% procentiem valsts apmaksātu studiju vietu mazāk. Jau pērn budžeta vietu skaits saruka par vairākiem simtiem.
Visticamāk, gaidāms «solidārs samazinājums visās izglītības nozarēs» – ne tikai sociālajās zinātnēs, bet, iespējams, arī kādā no inženierzinātnēm,» LTV raidījumā 100. pants sacīja izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS).
Ja dzirdīgu ausu nebūs
Izglītības nozarē divu gadu garumā valsts finansējums ir samazinājies kopumā par 260 miljoniem. E. Ratnieks uzskata, ka budžeta vietu skaits ir robeža, kuru politiķi nedrīkst pārkāpt. «Šķiet, ka valstsvīriem ir aptuveni trīs mēnešus ilga atmiņa. Kas noticis pirms gada, vairāk – tas ir piemirsts. Ja no rīta cilvēkam pasaka – tev būs ko vakariņās ēst, bet pēcpusdienā jau saka ko citu, kā tas var neradīt sašutumu?» neizpratnē ir LSA prezidents. Viņš uzskata, ka valdības lēmums ir pretrunā ar izglītības un valsts nākotnei būtiskiem dokumentiem – pasākumu plānu par nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē un valdības deklarāciju, kas nosaka finansējuma pakāpenisku palielināšanu augstākajai izglītībai. Šobrīd gan vērojama pretēja rīcība. Kopā ar sadarbības partneriem LSA apspriež tālāku rīcību. «Tuvākajā laikā valdībai nāksies ar studentiem rēķināties. Ja tas nenotiks, no studentu puses ir gaidāmas pretreakcijas. Un tās noteikti vairs nebūs vienas dienas protesta akcijas,» piebilst E. Ratnieks.
Vēl nesaka
Savukārt Kultūras ministrija (KM), kuras pārraudzībā ir trīs mākslas augstskolas (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Latvijas Kultūras akadēmija), pagaidām nemin konkrētas jomas un budžeta vietu skaitu, ko līdz ar jaunajiem valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem plānots samazināt, ziņo BNS. KM konkrētu atbildi sola šodien pēc sarunām ar Finanšu ministriju.
Latvijas Mākslas augstskolu asociācija par plāniem samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu teic: «Nožēlojams un apkaunojošs bija slepenības plīvurs, kas ieskāva visus 22. februāra valdības lēmumus attiecībā uz augstāko izglītību. Pretēji Valda Dombrovska valdības deklarācijā solītajai «labai pārvaldībai» un «informācijas atklātībai valsts pārvaldē», lēmumi par budžeta dotācijas samazināšanu augstākajā kultūras un mākslas izglītībā tika pieņemti slepenās darba grupās. Turklāt mūs uztrauc ne tikai Latvijas jaunās paaudzes studiju iespēju samazināšanās, bet arī tas, ka šāds lēmums tieši sekmēs jauniešu došanos studēt uz valstīm, kurās kultūras jomas augstākā izglītība joprojām ir pieejama bez studiju maksas.»
Griezts arī pērn
Jāpiebilst, ka jau arī pērn saruka budžeta vietu skaits. Tas tika samazināts par 714 vietām (3%) salīdzinājumā ar 2009. gadu, tajā skaitā – IZM padotībā esošajās augstskolās par 533 vietām (2,7%) mazāk nekā 2009. gadā.
Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka visvairāk valsts apmaksātās studiju vietas 2011. gadā ir Rīgas Tehniskajai universitātei – vairāk nekā 7000 (visos studiju līmeņos), Latvijas Universitātei – 5600, Rīgas Stradiņa universitātei – gandrīz 3300, Latvijas Lauksaimniecības universitātei – 2700. Izvērtējot par studiju jomām (pilna laika bakalaura un profesionālajās studiju programmās), tad visvairāk budžeta vietas (minēti pērnā gada dati) bija piešķirtas inženierzinātnēm un tehnoloģijām – 4400, pedagogu izglītībai un izglītības zinātnei – 1800, humanitārajām zinātnēm – 1700. Savukārt transporta pakalpojumiem un civilai un militārai aizsardzībai – neviena budžeta vieta.