Ceturtā daļa studējošo Latvijā apgūst STEM jomas

© Pixabay

Jaunajā akadēmiskajā mācību gadā studijas no gandrīz 75 tūkstošiem studējošajiem Latvijas augstskolās uzsāk teju tikpat, cik pērn – aptuveni 25 tūkstoši, liecina Izglītības un zinātnes (IZM) apkopotie provizoriskie dati.

Kopā ar akadēmisko personālu Latvijas augstākās izglītības sistēmā iesaistīti aptuveni 100 tūkstoši, kas ir aptuveni pieci procenti no Latvijas iedzīvotājiem. Provizoriskie dati par studējošajiem Latvijas augstskolās atbilst dzimstības rādītājiem konkrētos gados un kopējām demogrāfiskajām tendencēm, un kopumā ir vērojama studējošo skaita stabilitāte.

“Ceturtā daļa, kas ir vairāk nekā 18 tūkstoši, studē STEM studiju jomu programmās, un šajos rādītājos esam līdzvērtīgi ar Eiropas vidējo,” uzsver IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders. Savukārt puse studē četrās lielākajās tematiskajās jomās: komerczinības un administrēšana, veselības aprūpe, inženierzinātnes un tehnoloģijas un datorika.

Jaunajā akadēmiskajā mācību gadā turpināsies pārmaiņas virzībā uz Latvijas augstākās izglītības izcilību un starptautisko konkurētspēju, nozīmīgu uzmanību veltot cilvēkkapitāla stiprināšanai un ataudzei. Tāpat paredzēta jaunā doktorantūras modeļa ieviešana un starptautiskajā praksē balstītas akadēmiskās karjeras sistēmas veidošana. Šajā mācību gadā noslēgsies arī studiju virzienu akreditācija.

Kā viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir jauno skolotāju sagatavošana. Turpināsies pedagoģijas studiju iespēju pilnveide un attīstība. Jau šogad pēc pedagoģijas studiju programmu absolvēšanas un darba gaitu uzsākšanas skolā jaunajiem skolotājiem pirmajā darba gadā būs pieejamas stipendijas un praktisks atbalsts profesionālajai pilnveidei, kas palīdzēs sekmīgāk iekļauties skolu vidē. Tāpat paredzēti pedagoģijas studiju prakses kvalitātes nodrošināšanas pasākumi, skolotāju profesionālo kompetenču attīstības rīku ieviešana studiju programmās.

Šobrīd Latvijā ir 50 augstākās izglītības iestādes, no kurām 31 valsts dibinātās un 19 privātās.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais