Pētījums: Skolotāju faktiskais atalgojums Latvijā ir zemāks nekā citās OECD valstīs

Starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm Latvijai ir viens no straujākā skolotāju faktiskā atalgojuma pieauguma rādītājiem, tomēr tā ir zemāka nekā OECD valstīs vidēji, izriet no OECD ikgadējā pārskata "Īsumā par izglītību 2023" par izglītības rādītājiem OECD valstīs un partnervalstīs.

Latvija ir viena no četrām OECD valstīm, kur skolotāju faktiskā vidējā darba samaksa laika periodā no 2015. līdz 2021.gadam ir augusi visstraujāk - tās pieaugums šajā periodā pārsniedza 40% katrā no izglītības pakāpēm.

Latvijā vidēji skolotājiem profesionālās vidējās izglītības programmās ir augstāks faktiskās algas līmenis nekā vispārējās vidējās izglītības programmās, sacīts pārskatā. Vispārējo vidējo programmu skolotāji pelna vidēji 30 081,20 eiro (32 226 ASV dolāri), savukārt skolotāji, kas māca vispārējos priekšmetus profesionālajās programmās, pelna vidēji 33 719,77 eiro (36 124 ASV dolāri), bet tie, kas māca profesionālo teoriju un praksi, nopelna 30 413,50 eiro (32 582 ASV dolāri). Faktiskās algas ietver piemaksas papildus pamatalgai, un faktisko algu atšķirības starp skolotājiem vispārējās un profesionālajās programmās var rasties no atšķirībām normatīvajā regulējumā attiecībā uz skolotāju darba slodzi un piemaksām.

Kopējos izdevumus skolotāju algām ietekmē ne tikai skolotāju vidējās darba samaksas apmērs, bet arī mācīšanai veltītais laiks, skolēnu obligātā mācību laika apjoms un klases lielums. Latvijā skolotāja alga uz vienu skolēnu sākumskolā kopumā izmaksā 2035,24 eiro (2181 ASV dolāri), kas ir mazāk par vidējo rādītāju 3372,48 eiro (3614 ASV dolāri).

Atšķirību veido četru minēto faktoru ietekme: zemākas skolotāju algas par 1438,01 eiro (1541 ASV dolāri) samazina algas pašizmaksu uz vienu skolēnu, zemāks par vidējo mācīšanas laiks par 525,37 eiro (563 ASV dolāri) palielina pašizmaksu, zemāka par vidējo skolēnu mācību stundu slodze par 781,06 eiro (837 ASV dolāri) samazina pašizmaksu un mazāks skolēnu skaits klasē par 356,55 eiro (382 ASV dolāri) palielina pašizmaksu. Laikā no 2015. līdz 2021.gadam skolotāju algu pašizmaksa uz vienu skolēnu Latvijā pieauga par 25% jeb no 1630,61 eiro (1747 ASV dolāri) līdz 2035,24 eiro (2181 ASV dolāri).

Vidēji visās OECD valstīs, raugoties uz pilna laika ekvivalentiem, uz katru skolotāju vispārējās vidējās izglītības programmās ir 14 skolēni, bet profesionālās vidējās izglītības programmās - 15 audzēkņi uz vienu skolotāju.

Latvijā pilna laika ekvivalenta izteiksmē vispārējās vidējās izglītības programmās uz vienu skolotāju ir 10 skolēni, turpretim profesionālās vidējās izglītības programmās uz katru skolotāju ir 17 audzēkņi, kas varētu būt saistīts ar to, ka profesionālo programmu audzēkņi Latvijā pavada laiku darba vidē balstītās mācībās un praksē ārpus skolas.

Skolotāju vidējais vecums dažādās OECD valstīs atšķiras. Dažās valstīs pedagoģiskais darbaspēks ir daudz jaunāks nekā darbaspēks kopumā, savukārt citās skolotāji parasti ir vecāki.

Latvijā 57% skolotāju vispārējās vidējās izglītības programmās ir vecumā sākot no 50 gadiem, salīdzinot ar OECD vidējo rādītāju - 39%. Profesionālo programmu skolotāji ir jaunāki par saviem kolēģiem vispārējās programmās, un Latvijā 53% no tiem ir 50 gadu vecumā vai vecāki. 2015.gadā vidējās izglītības skolotāju īpatsvars vecumā no 50 gadiem bija 51%.

Analizējot, cik izmaksā skolotāja alga uz vienu skolēnu gadā, OECD jau atkārtoti norāda uz saistību starp skolotāju darba samaksas lielumu un skolotāju un skolēnu skaita attiecību. Tāpat kopējās budžeta investīcijas izglītībā un arī skolotāju vidējo darba samaksas līmeni ietekmē valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) līmenis uz vienu iedzīvotāju: jo tas augstāks, jo augstāka ir skolotāju vidējā faktiskā alga un arī kopējie valsts budžeta ieguldījumi izglītībā. Līdz ar to zemākās vidējās faktiskās algas galvenokārt vērojamas valstīs ar zemāko IKP uz vienu iedzīvotāju.

Ziņojums sniedz visaptverošu informāciju par visām izglītības pakāpēm un veidiem, sākot no pirmsskolas izglītības līdz pieaugušo izglītībai. Šī gada ziņojuma galvenā tēma ir profesionālās izglītības kvalitāte - kā uzsvērts ziņojumā kvalitatīvas profesionālās izglītības programmas palīdz jauniešiem pāriet no mācībām uz darba tirgu un paver viņiem ceļu tālākai personiskai un profesionālai attīstībai.

Latvijai citu pasaules attīstītāko valstu vidū ir mazākais mācību dienu skaits gadā sākumskolā (1.-6.klase) - vidēji 169 dienas iepretim vidēji 186 dienām gadā OECD valstīs. Latvijas skolotājiem tas nozīmē lielāku izaicinājumu, nodrošinot skolēniem obligāto zināšanu un prasmju apguvi salīdzinoši īsākā laikā, atzīmēja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Ikgadējā obligāto mācību stundu slodze Latvijas skolēniem vecumā no 7 līdz 13 gadiem pakāpeniski palielinās no 516 stundām līdz 763 stundām, kas ir otrs lielākais pieaugums OECD valstīs. Kopējā obligāto mācību stundu slodze Latvijas 1.-6. klašu skolēniem ir 3504 stundas, bet 7.-9. klašu skolēniem - 2 334 stundas. Turpretim OECD valstīs kopējā obligāto mācību stundu slodze ir attiecīgi vidēji 4830 un 2748 stundas.

IZM vērtējumā ikgadējais OECD izglītības pārskats ir svarīgs izglītības politikas plānošanā, jo tas ļauj ieraudzīt Latvijas izglītības sistēmas sniegumu, salīdzinot to ar citu valstu izglītības sistēmām, un veidot nacionāla mēroga diskusiju gan ar politikas plānotājiem, gan pētniekiem un praktiķiem par nacionālo kontekstu un būtiskākajiem dažādus izglītības procesus ietekmējošajiem faktoriem, kā arī, balstoties datos, kopīgi pārdomāt aktuālas un efektīvākās politikas iniciatīvas.