Latgales skolās krievu valodas aizstāšana ar citu otro svešvalodu var radīt virkni problēmu

Latgales skolās krievu valodas kā otrās svešvalodas aizstāšana ar kādas Eiropas Savienības (ES) valsts valodu var radīt virkni problēmu, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībās.

Pašlaik kā otro svešvalodu Rēzeknes novada skolās pārsvarā apgūst krievu valodu, jo ir pieejami pedagogi. To vecāku daļa, kuri labprāt vēlētos bērniem kā otro svešvalodu vācu, spāņu vai citu valodu, ir neliela, aģentūrai LETA pastāstīja Rēzeknes novada Izglītības un sporta pārvaldes (ISP) speciāliste Elita Opincāne.

Tikai trīs novada skolās pagājušajā mācību gadā tika mācīta vācu valoda. Rēzeknes novada ISP skatījumā, labāka situācija pārejai uz citas svešvalodas mācīšanu ir 1.-6.klašu posmā, jo skolās pārsvarā jau strādā kāds no sākumskolas pedagogiem ar tiesībām mācīt vācu valodu.

Aizvietojot krievu valodu ar citu ES valodu, ISP saskata virkni problēmu. Vispirms jau tas ir pedagogu trūkums, jo apmēram puse krievu valodas skolotāju jau ir pirmspensijas vecumā vai tuvu tam, tāpēc pārkvalifikācija nenotiks tik raiti, kā IZM savā vīzijā pauž. Savukārt sākumskolas skolotājs priekšmetu var mācīt tikai līdz 6. klasei ieskaitot.

Tāpat draud kvalitātes kritums, ja pedagogi tiesības mācīt priekšmetu iegūs, tikai apmeklējot kursus. Šajā gadījumā kvalitāti būtu iespējams saglabāt, ja šī brīža krievu valodas skolotājs pārkvalificētos par citas slāvu valodu grupas pasniedzēju, piemēram, poļu, bulgāru, vai čehu. Taču IZM akcentē galvenokārt vācu un franču valodas, lai gan daudz izplatītāka pasaulē ir spāņu valoda un arī MK grozījumos tiek lietots termins - "ES valstu valodas", pauž ISP speciāliste.

Jauno pedagogu piesaiste ir problemātiska ne vien konkurētspējīga atalgojuma dēļ, bet arī dzīvojamās platības nodrošinājuma dēļ. Pastāv arī risks, ka jaunais pedagogs, kuru optimistiskajā gadījumā būs izdevies piesaistīt mazpilsētu vai lauku skolās, mainīs dzīvesvietu pēc pāris gadiem, apprecēsies un sāks dzimt bērni, un otro svešvalodu šajās situācijā vairs nebūs, kam mācīt. Tāpat arī svešvalodas pārvaldošie jaunie speciālisti, kuri ir mobilāki un elastīgāki, nereti vieglāk nekā citi atrod darbu ārvalstīs vai ES struktūrās, uzskata Opincāne.

Tikmēr Rēzeknes pilsētas izglītības pārvaldē uzskata, ka pāreja skolās uz ES valodu apguvi, aizvietojot krievu valodu kā otro svešvalodu, radīs problēmas visām valsts skolām. Rēzeknes pilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldes galvenais skolu speciālists Aigars Krauklis skaidro, ka Rēzeknes pilsētas skolās pašlaik otro svešvalodu māca atbilstoši valstī noteiktajam normatīvajam regulējumam, vairumā gadījumu tās ir krievu valoda un vācu valoda. Spēkā esošā regulējuma ietvarā pašreiz skolotāju Rēzeknē pietiekot.

Daugavpils pilsētas vispārizglītojošajās skolās lielākoties kā otro svešvalodu piedāvā vācu valodu, taču skolās ir iespēja apgūt arī spāņu valodu un franču valodu, pastāstīja Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes pārstāve Ilona Bohāne.

Trijās Daugavpils skolās 4.klasē ir iespēja apgūt arī krievu valodu. Tikai vienā mācību iestādē 4.klasēs kā otrā svešvaloda tiek piedāvāta krievu valoda, bet šobrīd skolas izskata iespēju nākamajā mācību gadā kā otro svešvalodu piedāvāt vācu valodu.

7.klasēs lielākoties kā otrā svešvaloda tiek piedāvāta vācu un krievu valoda, trīs skolās var izvēlēties spāņu un franču valodu. Daugavpils pilsētas izglītības iestāžu piedāvājums ir saistīts gan ar vecāku izvēli, gan ar pieejamajiem pedagogiem. Vidējās izglītības posmā līdzās nosauktajām valodām divās pilsētas skolās ir iespēja apgūt arī zviedru valodu.

Šobrīd otrās svešvalodas mācīšanai Daugavpils pilsētas skolās ir visi nepieciešamie kadri,

pauž Bohāne.

LETA jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi un nodevusi publiskajai apspriešanai grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredz pakāpeniski atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves pamatizglītībā.

Pašlaik Latvijas skolēni no skolas gaitu uzsākšanas kā pirmo svešvalodu apgūst angļu valodu, bet līdz ar sākumskolas beigām sāk apgūt otro svešvalodu. Teorētiski kā otro svešvalodu bērni var apgūt vācu, franču un citas valodas, bet praksē visbiežāk mācīta tiek krievu valoda, jo skolās trūkst citu valodu pedagogu.

IZM piedāvātās izmaiņas paredz no 2026./2027.mācību gada no skolām prasīt, ka pamatizglītības pakāpē kā otrā svešvaloda skolēniem pakāpeniski ir jāpiedāvā viena no ES vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām, vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Krievu valoda starp šādām valodām nav.