Siliņa: Galvenais jaunā finansēšanas modeļa mērķis ir nodrošināt STEM skolotāju pieejamību

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Galvenais jaunā finansēšanas modeļa mērķis ir nodrošināt dabaszinātņu un tehnoloģiju jomas (STEM) skolotāju pieejamību, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), kura šodien Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, pārrunājot arīdzan progresu sarunās par izglītības kvalitātes paaugstināšanu.

Viņa pieminēja, ka otrdien valdības sēdē notika debates, kāda varētu būt ceļakarte, lai nonāktu līdz jaunam skolu finansēšanas modelim.

"Galvenais mērķis būtu STEM skolotāju pieejamība, lai bērni un jaunieši varētu iegūt tādu izglītību, kas ļauj izvēlēties profesiju, mācību iestādi, veidot karjeru, kādu viņi vēlas. Būtiski, lai viņi nebūtu ierobežoti savā izvēlē tāpēc, ka, iespējams, viņam nebija pedagoga, kurš mācītu fiziku, ķīmiju," sacīja Siliņa.

Ministru prezidente akcentēja, ka galvenais secinājums ir dialoga vajadzība ar pašvaldībām. Viņa atzina, ka patlaban "viegli neiet", bet notiek virzība uz priekšu. Tāpat pamazām veidojas kopīga izpratne. Premjere teica, ka jautājumi nav vienkārši, tomēr pakāpeniski attīstības atvērtāks dialogs, kas nodrošina plašāku iespēju rīkoties atbilstoši tam, kā situāciju redz ne tikai Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), bet arī pašvaldības. Siliņa uzsvēra, ka pats svarīgākais ir ievērot bērnu intereses.

Jau rakstīts, ka otrdien valdība pieņēma zināšanai IZM informatīvo ziņojumu "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā", kur noteicošais kritērijs skolu tīkla veidošanā būs skolēnu skaits.

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

IZM apņēmusies līdz 2024.gada 15.janvārim izveidot pašvaldības izglītības ekosistēmu, nosakot nepieciešamo darbību un lēmumu grafiku, "pamatotus īpašus izņēmuma gadījumus" un investīciju finansējuma kalendāro grafiku un avotus, precizējot vai izstrādājot jaunas pašvaldību izglītības attīstības stratēģijas.

Tāpat līdz tam iecerēts saskaņot izglītojamo un pedagogu mobilitātes iespējas, kā arī izvērtēt nepieciešamās investīcijas izglītības infrastruktūras paplašināšanai un vienoties par grozījumiem pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtībā.

Informatīvajā ziņojumā vēl joprojām neparādās detalizēti aprēķini par kvantitatīvo kritēriju ieviešanas ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetiem. Ministrija skaidro, ka tie tikšot sagatavoti, kad būs izveidota efektīva vispārējās pamata un vidējās izglītības iestāžu tīkla karte visās pašvaldībās, saskaņotas skolēnu mobilitātes iespējas, kā arī izvērtētas nepieciešamās investīcijas transporta līdzekļu iegādei skolēnu pārvadājumiem un izglītības infrastruktūras paplašināšanai.

IZM redzējumu skolu tīkla sakārtošanai līdz šim kritizējuši vairāki pašvaldību pārstāvji. Lielākās diskusijas līdz šim bijušas par ministrijas noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz 7. līdz 9.klašu grupu - pašvaldību ieskatā, iecerētā minimālā skolēnu skaita dēļ vairākas pamatskolas un vidusskolas varētu tikt reorganizētas par sākumskolām, jo nespēs atbilst kritērijiem.