Padome pauž satraukumu, ka JVLMA turpinoties iebiedēšanas atmosfēra

JVLMA padome atkārtoti paziņo, ka līdz sižeta pieteikšanai Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Kultūršoks" neko nav zinājusi par samilzušo problēmsituāciju akadēmijā, jo rektors padomi par to nebija informējis, norādīts padomes paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.

Vienlaicīgi padome informē, ka rektors jau februāra sākumā bija saņēmis iesniegumu no konkrētas studentes ar konkrēta pasniedzēja vārdu.

Padomes saņemtajā anonīmajā studentu aptaujā ir minēts, ka 8,2% no respondentiem ir saskārušies ar seksuālā rakstura uzvedību, savukārt 33,6% ir dzirdējuši kādu stāstām vai vēstām par saskarsmi ar šādu rīcību akadēmijā. JVLMA padome uzsver, ka šis skaitlis ir satraucošs un norāda uz problēmas sistemātisko raksturu, nevis dažiem gadījumiem.

2017.gadā, kad tika risināts presē izskanējis gadījums par seksuāla rakstura uzmākšanos augstskolā, rektors ir bijis ētikas komisijas vadītājs un zinājis, ka problēma mācību iestādē pastāv. Problēmas pastāvēšanu pierādot arī studentu aptaujas dati.

Padomes rīcībā ir informācija, ka viena no LTV raidījumā runājošām meitenēm apgalvojusi, ka rektors ilgstoši zinājis par notiekošo. Tāpat dienā, kad padome izteica neuzticību rektoram, vairāki padomes locekļi tikās ar JVLMA studentu pārstāvjiem, kuri paziņoja, ka joprojām nejūtas droši akadēmijā.

"Diemžēl nav ziņu, ka rektors būtu piedāvājis studentēm, kas saņēmušās sniegt oficiālu liecību, psihologa palīdzību. Latvijas policija izmeklē tikai fiziski cietušu cilvēku liecības, taču seksuālā vardarbība ir daudz plašāka parādība, kuru, padomesprāt, ignorē JVLMA vadība," uzsvērts paziņojumā.

Rektors Kultūras ministrijas preses konferencē apgalvoja, ka viņam ir plāns esošās situācijas novēršanai. Padome akcentē, ka tā neesot taisnība. JVLMA padome informē, ka pirmdien, 11.martā, rektoram lūgusi šādu rakstisku plānu. Padome arī rektoram ieteikusi vairākas konkrētas rīcības, kas ir aprobētas Rietumvalstīs. Plāns padomei vēl aizvien neesot iesniegts.

Padome vērš uzmanību, ka nav patiesa ziņa, ka agrāk akadēmijā nav notikusi saziņa ar tiesībsargājošām iestādēm. Pirms septiņiem gadiem rektors Artis Sīmanis pēc iesnieguma saņemšanas nekavējoties vērsies policijā.

Tāpat padome pauž satraukumu, ka JVLMA turpinoties iebiedēšanas atmosfēra. Viens padomes loceklis 11.martā runājis ar vienu studenti, kura paudusi satraucošas ziņas par notiekošo vienā katedrā, taču tagad nevēlas komunicēt un vēlas palikt anonīma.

Savukārt prorektore zinātniskajā darbā Anda Beitāne izvērš kampaņu rektora atbalstam sociālajos tīklos tā vietā, lai palīdzētu aktualizēt zinātnes atziņas, kas palīdz rast reālu risinājumu emocionālās vardarbības izbeigšanai, norāda padome.

"Tā kā LTV raidījumā ir izskanējuši septiņi stāsti, situācija vērtējama kā sistēmiski pārkāpumi. Galvenais uzdevums ir tos izmeklēt un novērst, nevis censties saglabāt esošo situāciju, aizstāvot JVLMA vadību. Padome vērš uzmanību, ka runa ir par sensitīvu informāciju, kuras sniedzēji vēlas palikt anonīmi," klāstīts paziņojumā.

Tāpat JVLMA padome izsaka nožēlu, ka rektors ļoti šauri skatās uz seksuālas vardarbības problēmām augstskolā, atsaucoties tikai uz vienu rakstisku personalizētu iesniegumu. Padome uzskata, ka rektora atkāpšanās no amata būtu arī simbolisks akts, kas norādītu uz strukturālu pieeju samilzušo problēmu risināšanā.

LETA jau rakstīja, ka Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi saistībā ar LTV raidījumā "Kultūršoks" izskanējušo informāciju par JVLMA pasniedzēju iespējamo uzmākšanos studentēm.

Policija bija saņēmusi iesniegumu no akadēmijas rektora Guntara Prāņa un Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas pārvaldē sākta resoriskā pārbaude.

Ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta resoriskās pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei. Ar resorisko pārbaudi saprot valsts iestādes veiktu pārbaudi attiecībā uz iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras, teikts Kriminālprocesa likumā.

LETA jau rakstīja, ka LTV raidījuma "Kultūršoks" rīcībā nonākušas septiņu JVLMA studenšu liecības par atsevišķu pasniedzēju seksuālu uzmākšanos.

"Kultūršoka" rīcībā ir pāridarītāju uzvārdi, bet tie vēl netikšot publiskoti, jo nepieciešams strādāt pie pierādīšanas procesa. Liecības tiks iesniegtas Tiesībsarga birojā, kura pārstāve raidījumā norādīja, ka tās liecina par sistemātisku nepieļaujamu rīcību.

Raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka par vismaz vienu pasniedzēju saņemtas vairākas sūdzības. Jau pirmdien LTV ziņoja, ka viens no pasniedzējiem, kas, iespējams, pārkāpis robežas saskarsmē ar studentēm, ir Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs.

Studentes liecina, ka sajūta pēc uzmākšanās bijusi pretīga, radījusi baiļu sajūtu, traucējušas mācībām, radījušas veselības un citas problēmas.

Pēc ilgstošām diskusijām JVLMA padome nolēmusi izteikt neuzticību akadēmijas rektoram Prānim un aicina viņu atkāpties no amata. Ja rektors atteiksies atkāpties no amata, JVLMA padome aicinās Senāta priekšsēdētāju Ilonu Meiju pēc iespējas ātrāk izskatīt šo lēmumu Senāta ārkārtas sēdē.

JVLMA rektors Prānis februāra sākumā izdevis rīkojumu par akadēmijas darbinieku uzvedības noteikumiem, kuros norādīts, ka jebkāda veida uzmākšanās neatbilst vispārpieņemtajām ētikas un uzvedības normām.

Prānis aģentūrai LETA iepriekš klāstīja, ka 22.janvārī saņemts viens iesniegums. Reaģējot uz to, tikusi sasaukta Ētikas komisijas sēde, kā arī veiktas pārrunas ar iesaistītajām pusēm. Prānis norādīja, ka iesaistītais darbinieks ir saņēmis disciplinārsodu, taču JVLMA rektors neatklāj, kāds tas bijis.