Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīcībā nav informācijas, kas apstiprinātu biedrības "Peldēt droši" apgalvoto, ka peldētapmācību skolēniem mācītu skolotāji bez vajadzīgām zināšanām un prasmēm, saka IZM Sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Juris Zīvarts.
Biedrība "Peldēt droši" iepriekš izcēla vajadzību nodrošināt arī pedagogu apmācību. Biedrības pieredze rādot, ka šobrīd peldbaseinos strādā arī sporta pedagogi bez pietiekamām peldētapmācības zināšanām. "Diemžēl sastopam skolotājus, kuri māca, bet paši peldēt neprot, vai arī viņiem nav sapratnes par peldētprasmi kā dzīvību glābjošu prasmi," stāstīja biedrības dibinātāja Zane Gemze.
Zīvarts piekrīt, ka ir jāuzlabo skolotāju peldētprasme. Ja peldētapmācību veic vispārējās izglītības iestādes sporta skolotājs, tad uz viņu attiecināmas prasības, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību. Tā nosaka, ka skolotājs ir atbildīgs par savas profesionālās kompetences pilnveidi.
Profesionālo kompetenci pilnveido, trīs gadu laikā apgūstot programmu vismaz 36 stundu apjomā. To plāno sadarbībā ar tās izglītības iestādes vadītāju, kurā skolotājs māca. Profesionālās kompetences pilnveidi piedāvā Valsts izglītības satura centrs, un tā skolotājiem ir bez maksas.
Sadarbībā ar biedrību "Peldēt droši" izstrādāta un tiek īstenota profesionālās kompetences pilnveides programma. Atbilstoši IZM sniegtajai informācijai, to četros gados apguvuši vairāk nekā 580 dalībnieki. Taču novērojams, ka apmācīto skolotāju skaits samazinās. Ja 2020.gadā programmu apguva vairāk nekā 200 skolotāji, tad 2023.gadā to skaits sarucis līdz 122. Šogad profesionālās kompetences pilnveide paredzēta 100 skolotājiem.
Iepriekš vēstīts, ka iecerēts izstrādāt vienotu peldētapmācības programmu. To paredz IZM, Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF), biedrības "Peldēt droši" un Rīgas domes vienošanās.
Paredzēts, ka divu mācību gadu laikā tiktu īstenotas 72 stundu peldēšanas un drošības uz un pie ūdens apmācības. Zīvarts nevarēja atbildēt, vai jaunās programma tiks izstrādāta no nulles. Nav arī zināms, cik ilgā laikā to varētu izstrādāt. Šobrīd bijušas tikai diskusijas par dažādām aktivitātēm un nepieciešamību pilnveidot peldētapmācību.
Sporta politikas pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam kā viena no prioritātēm tika noteikta programmas "Drošība uz ūdens". Ūdens kompetences programmu bija plānots ieviest arī sākumskolas posmā. Programmas īstenošanai nepieciešami 1,6 miljoni eiro pirmajam gadam, bet turpmāk 3,2 miljoni ik gadu. Taču IZM lūgums pēc nepieciešamā finansējuma 2024.gada budžetā netika atbalstīts.
Šobrīd mācību saturā kā viena no izvēlēm iekļauts modulis "Peldēšana". Ja skola to nepiedāvā, tik un tā ir obligāti jāapgūst ar drošību uz ūdens saistītie sasniedzamie rezultāti.
Tikmēr LPF rīcībā esošā informācija liecina, ka vien trešdaļā skolu mācību saturā iekļauta peldētapmācība. Pārējās izglītības iestādēs vai nu tiek īstenoti īslaicīgi projekti, vai peldētprasmi skolēni apgūst interešu izglītībā. 21% izglītības iestāžu peldētapmācība netiek īstenota vispār.
Ik gadu noslīkstot dzīvību zaudē vidēji desmit bērni vecumā līdz 19 gadiem.