Siliņai esot žēl, ka pedagogi viņas "emocijas un cilvēciska veida asumu" uztvēruši, kā vērstu pret viņiem

Ministru prezidente Evika Siliņa ir aicinājusi izglītības ministri Andu Čakšu (JV) piesaistīt Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ekspertus, lai risinātu valdības domstarpības ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) par labākajiem risinājumiem pedagogu slodžu aprēķināšanai un sabalansēšanai.

Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem sacīja, ka gan valdības deklarācija, gan valsts budžets apliecinot, ka kvalitatīva izglītība bērniem ir Ministru kabineta prioritāte. Viņa uzskata, ka ieguldījusi daudz laika, tiekoties arī ar pašvaldību pārstāvjiem, runājot gan par skolu programmu finansēšanu, gan par to, kā uzlabot mācību vidi skolās un mazināt vardarbību.

"Šie un citi jautājumi ir valdības darba kārtībā. Darba kārtībā patlaban nav jautājums par pedagogu algu un slodžu samazināšanu," sacīja Ministru prezidente.

Komentējot savus kritiku saņēmušos izteikumus pedagogu protesta akcijas laikā, Siliņas izteicās, ka viņai esot žēl, ka varbūt pedagogi viņas "emocijas un cilvēciska veida asumu" uztvēruši, kā vērstu pret viņiem. Ministru prezidente apgalvoja, ka tā tas neesot bijis domāts.

Politiķe savu asumu izteikumos skaidroja ar LIZDA pozīciju sarunās, jo uzskata, ka ne pirmo reizi dzirdētie ultimāti nav veids, kā viņa vēlētos un var sadarboties. "Es vienmēr esmu bijusi atvērta sarunām. Vakar sarunas ar pedagogiem turpinājās Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Skolotāju slodžu sabalansēšanas formula patlaban ir ļoti sarežģīta. Esmu aicinājusi ministri piesaistīti OECD ekspertus, lai kopā arī ar arodbiedrību varētu saprast, kāds ir modelis, ar kādu strādā Eiropas valstis. Nevar būt tā, ka taisnība ir tikai arodbiedrībai. Arī IZM var būt tiesības uz savas politikas veidošanu," preses konferencē pauda premjere.

"Mīļie skolotāji, vai jūs zināt, par ko esat atnākuši strīdēties? (..) Jums [pagājušajā gadā] algas nepalielināja valdība?" otrdien pie valdības ēkas pedagogiem tika teikusi Siliņa, aicinot pacelt rokas tos protesta dalībniekus, kuri nesaņēma gaidīto algas palielinājumu. Uzrunas turpinājumā premjere sacīja, ka rokas neredz, atkārtoti paužot pozīciju, ka valdība ir pildījusi visu, ko tā apsolījusi. Tas izraisīja protestētāju neapmierinātību un ūjināšanu. Vēlāk Siliņa par saviem izteikumiem atvainojās.

Trešdien Siliņa atzīmēja, ka skolu programmu finansējums, kurā skolotājiem būtu paredzēti palīgi, asistenti, varētu palīdzēt sabalansēt slodzi, lai pedagogi nepārstrādājas. Siliņa uzsvēra, ka tieši to vēlas valdība, taču, lai to īstenotu, ir vajadzīgs laiks diskusijām, kurām ir jānotiek saprātīgā un konstruktīvā veidā.

Jau rakstīts, ka pēc kārtējās tikšanās ar IZM LIZDA aizvien uztur prasību turpināt slodžu balansēšanu no šī gada septembra, aģentūrai LETA sacīja LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Otrdien pēc arodbiedrības rīkotās pedagogu protesta akcijas sekoja IZM vadības tikšanās ar LIZDA pārstāvjiem. Pēc vairāku stundu ilgām diskusijām puses vienojās iecerētos pedagogu slodžu balansēšanas principus virzīt kopā ar jauno finansēšanas modeli "Programma skolā". Varētu tikt pārskatīts arī piedāvājums par maksimālo pieļaujamo mācību stundu skaitu, to samazinot līdz 26 mācību stundām iepriekš piedāvāto 30 stundu vietā.

LIZDA ir gatava arī kompromisam pirmsskolas pedagogiem nebalansēt slodzi, tā vietā nosakot pedagogu minimumu uz noteiktu bērnu skaitu.

Vienlaikus vienošanās nenozīmējot arodbiedrības piekāpšanos IZM piedāvājumam neturpināt slodžu balansēšanu nākamajā mācību gadā, uzsvēra Vanaga. LIZDA lūgusi IZM aprēķināt slodzes balansēšanu katrai pedagogu grupai no septembra. Piemēram, matemātikas un latviešu valodas skolotājiem varētu noteikt līdz 21 mācību stundai un 15 stundas citiem pienākumiem, STEM nozares skolotājiem - līdz 22 mācību stundām un 14 stundas citiem pienākumiem, bet sporta skolotājiem - līdz 23 mācību stundām un 13 stundas citiem pienākumiem. "Ir svarīgi panākt kaut pa pussolim uzlabojumu katrai pedagogu grupai," pauda Vanaga.

Pedagogu darba slodzes balansēšana bija viena no LIZDA streika prasībām. Par slodžu sabalansēšanas modeli bija jāvienojas jau pērnā gada maijā, taču arodbiedrībai un IZM joprojām ir atšķirīgi redzējumi, kā to īstenot.

IZM piedāvā no 2025.gada 1.septembra visiem pedagogiem pāriet uz vienotu normālo darba laiku - 40 stundu darba nedēļu. Ministrija rosina arī noteikt jaunu metodoloģiju pedagogu darba slodzes sastāvam astronomiskajās stundās, kur iekļautas mācību stundas vai nodarbības. Proti, mācīšanas laiks un laiks citu pienākumu veikšanai, ko izglītības iestādes vadītājs norādījis pedagoga amata aprakstā.

Savukārt pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās un tās sadalījumu plānotu izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, pamatojoties uz izglītības iestādes kārtību pedagogu slodžu sadalei, kas saskaņota ar dibinātāju, nosakot darba pienākumus gada laikā.

Pedagogu arodbiedrību satrauc, ka IZM piedāvājums varētu samazināt darba stundu vērtību, līdzīgi kā tas jau notika 2016. un 2023.gadā.

Turpretī izglītības un zinātnes ministre Čakša ir pārliecināta, ka ar piedāvājumu pedagogu slodžu sabalansēšanai virzās uz to, ka pedagogiem tiks apmaksāta katra darba stunda neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nolīgti un kāda slodze viņiem iedalīta. Pēc viņas paustā, IZM piedāvājums pedagogiem pāriet uz 40 stundu darba slodzi no 2025.gada 1.septembra ir tāds pats, kādu piedāvā citviet pasaulē, rēķinot astronomiskās stundas.

"Skolotājiem nāk līdzi vēsturiskā sajūta, ka mēs nesamaksājam par visām stundām, tādēļ gribu apliecināt, ka mēs virzāmies uz to, lai nākamajā gadā katra stunda skolotājiem tiktu apmaksāta neatkarīgi no tā, uz kādu slodzi viņi ir nodalīti un kāda slodze viņiem iedalīta," uzsvēra politiķe.

Viņa arī piebilda, ka piedāvātais risinājums paredz lielāku uzticēšanos skolu direktoriem un pašvaldībai, veicinot viņu autonomiju. Par to bažas izteikusi LIZDA, taču Čakša norādīja, ka svarīgi direktoriem un pašvaldībām iedot vadlīnijas, kādā veidā pedagogu slodze drīkst tikt veidota, lai nebūtu situācija, ka skolotāji ir pārstrādājušies.