Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien rosināja iedzīvotāju iniciatīvu par iespēju saglabāt tālmācību pamatskolā nodot vērtēšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Par iniciatīvas nodošanu turpmākai izskatīšanai vēl jālemj Saeimai.
Iniciatīvas autore Jana Koroļova pauda uzskatu, ka pamatizglītības apguve tikai klātienē atstās negatīvu ietekmi uz bērniem ar hroniskām vai ilgstoši ārstējamām slimībām, profesionāliem sportistiem, diasporas bērniem, skolēniem ar specifiskām mācīšanās vajadzībām un citiem.
Koroļova uzsvēra, ka bērni, kuri ir pārgājuši mācīties tālmācībā, bieži vien ir saskārušies ar dažādām problēmām. Viņasprāt, "nav prātīgi" vērtēt tālmācības skolas pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, jo, pēc viņas vārdiem, vecāki "līdz pēdējam" cenšas, lai bērnam nebūtu jāmācās tālmācībā.
Iniciatīvā norādīts, ka attālinātā izglītība veiksmīgi darbojas vairākās valstīs, kur tai ir valsts atbalsts un kvalitatīvas tiešsaistes platformas, piemēram, Austrālijā, Kanādā un ASV.
Tālmācības aizlieguma vietā iniciatīvas autore aicina atbildīgās institūcijas izstrādāt un ieviest kvalitātes standartus tālmācības skolām, lai nodrošinātu augstu izglītības līmeni, kā arī nodrošināt atbalsta personālu un veicināt skolēnu socializāciju.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere norādīja, ka atbalsts skolēnam tālmācības skolās netiek sniegts pietiekamā apmērā. IZM nenoliedz tālmācību kā izglītības formu, uzsvēra ministrijas pārstāve, paužot, ka IZM vēlas to tikai ierobežot, izvēloties vecuma posmu, kuriem tas ir vispiemērotākais.
Komisijas deputāti pauda atbalstu iniciatīvas turpmākai izvērtēšanai paralēli ar likuma grozījumi izstrādi. Aprīlī Izglītības komisijā grozījumi tiks skatīti pirms otrā lasījuma, vērtējot iesniegtos priekšlikumus.
"Apvienotā saraksta" (AS) frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars sacīja, ka pret jebkādām izmaiņām, kas skar tālmācību, ir jāattiecas ļoti atbildīgi. Deputāts Česlavs Batņa (AS) akcentēja, ka tālmācībā mācās arī valdības ministru un parlamentāro sekretāru bērni.
Deputāte Leila Rasima (P) uzskata, ka satraukums sabiedrībā ir pamatots, jo ir daudz un dažādi gadījumi, kāpēc bērni mācās tālmācībā.
Patlaban tālmācībā var mācīties no 1.klases, taču tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēnu zemie rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šajā mācību formā var mācīties tikai vecākajās klasēs.
2024.gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēnu, no kuriem 3531 mācījās pamatizglītības pakāpē, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.
Kopš 2021./2022.mācību gada audzēkņu skaits tālmācības programmās ir pieaudzis visos klašu posmos, īpaši 10.-12.klašu posmā - par aptuveni 3000 skolēniem.
Trīs gadu laikā valsts budžeta dotācija mācību līdzekļiem un pedagogiem dubultojusies. 2022.gadā tālmācībai no valsts budžeta tika novirzīti 4,8 miljoni eiro, bet 2024.gadā - 11,3 miljoni eiro.
Vienlaikus akreditācijas komisiju ziņojumi liecina, ka patlaban nav pieejama pilnīga informācija par absolventu gaitām no visām tālmācības skolām.
LETA jau rakstīja, ka tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēni centralizēto eksāmenu sesijā galvenokārt uzrādījuši zemāku sniegumu nekā valstī vidēji. Lielākās grūtības radījis eksāmens matemātikā, kur sekmīga vērtējuma slieksni tikko pārsniedza 22,16% skolēnu.