No nākamā mācību gada dokumentu par pamatizglītības apguvi varēs iegūt, ja nesekmīgs vērtējums būs vienā mācību priekšmetā, paredz grozījumi Vispārējās izglītības likumā. Līdz šim pamatskolu varēja beigt ar trim nesekmīgām atzīmēm.
«Apskatot pēdējo piecu gadu statistiku, pamazām sarūk to skolēnu skaits, kas 9. klases beigās saņem liecību,» norāda Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās izglītības un vispārīgās izglītības departamenta vispārējās izglītības nodaļas vecākais referents Edgars Grīnis. Piemēram, 2006./2007. mācību gadā 5,1% (1461 skolēns) neapguva pamatizglītības programmu, 2007./2008. gadā – 3,7% (991), bet 2009./2010. gadā – 2,9% (626). Par 2010./2011. mācību gadu informācija vēl nav apkopota. «Šobrīd gan zināms, ka ir divi novadi (Skrīveru un Garkalnes), kur šogad visi 9. klases audzēkņi saņēma tikai sekmīgus vērtējumus mācību priekšmetos,» uzslavē E. Grīnis.
Viņš turpina: «Grozījumi Vispārējās izglītības likumā bija nepieciešami, lai paaugstinātu izglītības kvalitāti un savā ziņā lai skolēnos attīstītu darba tikumu. Skolēnam nav tik liela motivācija mācīties, ja viņš zina, ka saņems apliecību pat tad, ja trīs mācību priekšmetos būs nepietiekams vērtējums. Paceļot šo prasību latiņu, tas būs dzinulis arī skolēnam pacensties mācīties labāk,» uzskata E. Grīnis. Prasības pamazām pieaug ne tikai attiecībā uz 9. klašu audzēkņiem, bet arī citās klašu grupas, vērtējot, vai skolēnu pārcelt nākamajā klasē. «Un tas dod gaidīto rezultātu,» akcentē E. Grīnis. IZM vispārējās izglītības nodaļas vecākais referents Ēriks Sīka uzskata, ka galvenais nesekmības cēlonis ir neattaisnotie stundu kavējumi. «Lai šo problēmu mazinātu, tika izstrādāti noteikumi, kas nosaka kartību, kāda izglītības iestāde informē vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē skolu,» teic Ē. Sīka.
Visvairāk nepietiekamu vērtējumu ir matemātikā (vairāk nekā 21%). Skolēniem ne mazums grūtību sagādā arī angļu valodas un ķīmijas mācību vielas apguve. Attiecīgi 9,2% un 7,2% no nesekmīgajiem vērtējumiem saņemti šajos mācību priekšmetos. «Ir nepieciešams pārskatīt matemātikas metodiku, nevis saturu, bet veidus, kā mācīt. Tāpēc pavisam drīz būs gatavi jaunie izglītības standarti un matemātikas programmas,» norāda E. Grīnis.
Bet ko iesākt, ja 9. klases beigās saņemta vien liecība? Ir vairāki iespējamie scenāriji: var atkārtoti mācīties 9. klasē savā skolā, turpināt iegūt pamatizglītību, kā arī papildus vēl apgūt specialitāti kādā no septiņām profesionālās izglītības iestādēm, kas uzņem ar liecību, vai arī mācīties pēc izlīdzinošās programmas – pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas klasēs vakara (maiņu) vidusskolās. «Apmēram puse pusaudžu nolemj 9. klasē mācīties atkārtoti savā skolā,» teic Ē. Sīka.
Ne mazums līdz ar pamatizglītības apgūšanu vēlas iemācīties kādu profesiju, tādēļ iestājas profesionālajā izglītības iestādē vai arī uzsāk mācības pedagoģiskās korekcijas klasē vakarskolā. «Runājot par iespējam stāties kādā no profesionālajām mācību iestādēm, tajās galvenokārt ir iespējams apgūt ar būvniecību, ēdināšanas nozari, kokapstrādi saistītus arodus,» stāsta ministrijas Profesionālās izglītības un vispārīgās izglītības departamenta direktora vietniece Ilze Brante. «Bet mums ir apstiprināti vēl 16 citi mācību virzieni. Ja būs pieprasījums pēc šīm specialitātēm, varam operatīvi reaģēt,» teic I. Brante. Savukārt ik gadu pēc 9. klases apmēram 4% neturpina izglītības ceļu. «Jāprecizē, ka šajos 4% ietilpst gan tie, kas saņem apliecību, gan tie, kas liecību,» piebilst Ē. Sīka.