Studentu uzņemšanas rezultāti apliecina – kopējais imatrikulēto studējošo kopskaits sarūk, piemēram, 2006./2007. akadēmiskajā gadā studijas uzsāka 45 000 cilvēku, bet 2011./2012. gadā – 31 900.
Taču, neraugoties uz šo kritumu, koledžas, kas piedāvā iegūt pirmā līmeņa augstāko profesionālo izglītību, studentu sarukumu neizjūt tik krasi kā augstskolas, gluži pretēji – koledžās uzņemto studentu skaits minimāli, taču pieaug. Šogad studijas tajās uzsāka gandrīz 5400 cilvēku.
Latvijas Koledžu asociācijas (LKA) valdes priekšsēdētājs, profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Tehniskā koledža direktors Jānis Rozenblats norāda: «Koledžas ir augstākās izglītības praktiskais atzars, prakse vien veido aptuveni vienu ceturtdaļu no visa studiju laika, bet kopā studiju procesā 50% no studiju kursu apjoma īsteno praktiski. Arī pasniedzēji lielākoties ir praktiķi, kas reāli darbojas savā nozarē un vislabāk zina, kas vajadzīgs jaunajam speciālistam, lai viņš būtu konkurētspējīgs darba tirgū. Bet teorijas kursos pasniedzēju vidū netrūkst speciālistu ar doktora grādu. Var teikt, koledžās ir ieviests balanss, lai students izjustu gan akadēmisko garšu, gan gūtu pilnvērtīgu ieskatu savā izvēlētajā specialitātē.»
Labs starpposms
J. Rozenblats stāsta, ka koledža dod iespēju divu līdz trīs gadu laikā (atkarībā no izvēlētās specialitātes) apgūt profesiju un cilvēks ir gatavs startēt darba tirgū kā zinošs speciālists. «Tas šobrīd ļoti daudziem ir primāri – pēc iespējas ātrāk atrast savu vietu darba tirgū, arī darba devēji augstu vērtē tieši praktiskās prasmes un iemaņas. Protams, ja persona vēlas, viņa pēc koledžas absolvēšanas var turpināt izglītības ceļu augstskolā, turklāt students tur neuzsāks studijas kā pirmkursnieks, bet atkarībā no savāktajiem kredītpunktiem tiks ieskaitīts otrajā vai trešajā kursā. Var teikt, ka koledža ir labs starpposms starp vidusskolu un augstskolu – jaunietis koledžā apgūst kādu specialitāti, saprot, vai ar šo profesiju vēlas saistīt savu nākotni, un, ja ir vēlme, stājas augstskolā attiecīgajā programmā, lai papildinātu savu akadēmisko zināšanu bāzi,» akcentē J. Rozenblats.
Kā vēl vienu koledžu pozitīvu iezīmi LKA pārstāvji norāda iespēju studēt lētāk, jo maksa lielākajā daļā studiju programmu koledžās ir zemāka nekā augstskolās.
Gandrīz 3000 budžeta vietu
Lai arī studētgribētāju skaits koledžās uzrāda augošu tendenci, tomēr pēdējos gados budžeta vietu skaits palicis praktiski nemainīgs. Piemēram, gan 2011., gan 2012. gadā koledžās valsts finansēto budžeta vietu skaits ir 2832, informē Izglītības un zinātnes ministrija.
Lai piesaistītu talantīgākos studentus, pēdējā laikā sarosījušās arī privātās koledžas un labākajiem apmaksā studiju maksu no saviem līdzekļiem. Privātajām koledžām ir arī labas iestrādes ārvalstu studentu piesaistē, jo tās var īstenot un piedāvāt studiju programmas ne tikai latviešu valodā. Tādas izvēles brīvības šobrīd nav valsts koledžām.
Izvēle starp darbu un skolu
Koledžās līdzīgi kā augstskolās piedāvā apgūt ļoti plašu nozaru klāstu. Latvijas Koledžu asociācijas vadība norāda, ka šobrīd aktuālākās profesijas ir autotransports, IT, loģistika. «Jauniešiem saistošas šķiet arī tādas jomas kā kultūra, tūrisms, multimediji,» papildina asociācijas valdes locekle, Alberta koledžas direktore Oksana Lentjušenkova. Arī darba devēju interese par jaunajiem censoņiem ir augsta. «Jāteic, ka pēdējos gados sadarbība ar darba devējiem kļuvusi arvien veiksmīgāka. Viņi aktīvi nāk ar saviem ierosinājumiem, ko vajadzētu mainīt mācību saturā, lasa lekcijas, vada nodarbības ne tikai studentiem, bet arī pasniedzējiem, atver savas durvis interesentiem, piedāvājot gan ekskursijas, gan prakses vietas, kā arī bieži vien sūtot savus darbiniekus stažēties uz ārvalstīm, kāda brīva vieta atrodas arī docētājiem un studentiem. Šī sasaiste ar darba devējiem ir cieša, līdz ar to tas atvieglo studentu ieiešanu darba tirgū. Piemēram, vairākumam prakses laikā izveidojas laba sapratne ar prakses nodrošinātāju, un, praksei beidzoties, studentam tiek piedāvātas pastāvīgas darba attiecības. No vienas puses, tas ir apsveicami, taču nereti gadās, ka darba devējam vajag darbinieku tūliņ un viņš nerēķinās ar to, ka jaunietim jāpabeidz mācību iestāde. Ir arī studenti, kuri izvēlas šo iespēju sākt strādāt, nereti arī ārvalstīs, un studijas atliek uz nezināmu laiku,» teic J. Rozenblats.
***
UZZIŅAI
• Latvijā īsā cikla augstākā izglītība izveidota pirms 12 gadiem. 2003. gadā Latvijā bija 13 koledžas, bet tagad to skaits ir 25 (17 valsts un astoņas privātās). Īsā cikla programmas īsteno arī piecas Latvijas augstskolas. Lai arī citur pasaulē īsā cikla augstāko izglītību ieguvušajiem piešķir asociēto vai asociētā
bakalaura grādu, Latvijā to nav izdevies panākt.
Avots: Latvijas Koledžu asociācijas valdes loceklis Tālavs Jundzis, profesionālās izglītības kompetences centra Rīgas Tehniskā koledža zinātnisko rakstu 10. sējums.